Pēteris Zeile

Dzimis zemnieku ģimenē.

Jaunībā rakstījis dzejoļus un stāstus. Darbojies literatūrkritikā kopš 1953. gada.
Daudzu grāmatu autors, sastādītājs, priekšvārdu un komentāru autors. Rakstījis apceres, recenzijas un pārskatus par prozu un literatūras kritiku, par literatūras sakariem ar estētiku, socioloģiju un kultūru u.c. Pētījis estētiskās domas vēsturi Latvijā, aksioloģijas u.c. estētikas jautājumus.
Apceres par latviešu literātiem A. Upīti, V. Lāci, Z. Mauriņu, Z. Skujiņu, R. Ezeru, A. Vējānu, H. Dorbi, J. Laganovsku, K. Buiņicki, D. Latkovsku, I. Ziedoni, A. Belu, A. Kūkoju, F. Trasunu, J. Klīdzēju, L. Dombrovsku Larsenu, Ē. Vilku, J. Lejiņu u.c., kā arī par lietuviešu, igauņu jaunāko prozu u.c. tautu rakstniekiem.
Apceres par latviešu mākslininiekiem K. Hūnu, J. Rozentālu, L. Svempu, P. Upīti, Edg. lltneru, I. Zariņu, F. Varslavānu, J. Soikānu, I. Vecozolu, R. Bērnu, A. Stankeviču, H. Veldri, A. Zviedri, A. Dembo, O. Zvejsalnieku u.c.

Atsevišķas grāmatas veltītas nozīmīgiem Latgales kultūras darbiniekiem. Raksti par Latgales kultūru un vēsturi publicēti izdevumos "LZA Vēstis", "Izglītiba un Kultūra", "Labrīt", "Katoļu Dzeive", "Tāvu zemes kalendars", arī radioraidījumu cikls un ziņojumi dažadās konferencēs.

Lasījis estētikas vēstures, estētikas un mākslas kritikas, teorijas un metodoloģijas kursus, arī Latgales kultūras vēstures kursu Rēzeknes augstskolā.
Sarakstītās grāmatas1967: "Dzīves patiesībai un skaistumam"
1976: "Estētiskā doma Latvijā (līdz 1940. gadam)"
1979: "Personība un vērtības"
1980: "Harmoniskas personības attīstībai"
1983: "Vērtību pasaulē"
1994: "Latgales pirmā atmoda"
1994: "Nacionālo minoritāšu kultūra Latvijas Republikā 20.–30. gados"
1995: "Aleksandrs Zviedris – gleznotājs un vijoļmeistars"
1996: "Titānisms. pseidotitānisms un māksla"
1996: "Latgales kultūras vēsture" (programmkonspekts)
2004: "Vertikāles" (par Osvaldu Zvejsalnieku)
2005: "Latgales kultūras vēsture"
2006: "Lidija Dombrovska Larsena"
2007: "Ar mīlestību sirdī" (par Andri Vējānu)
2007: "Meistars no Ušpeļu dzimtas. Keramiķa gaita un veikums" (par Pēteri Ušpeli)
2009: "Konstantīns Raudive"
2009: "Latgales glezniecība"
2010: "Latgale un tās ļaudis" (2011 atkārtots izdevums)
2012: "Rainis un Latgale"
2013: "Latgales periodika, 1862–2013" u.c.

Latgales tematika risināta aprakstu grāmatās "Krusti krīt" (1965), esejā "Rainis un Latgale" ("Karogs", 1988, 1-2), apcerēs krājumos "Poļu kultūra Latvijā" (1994), "Latvija-Polija" (1995), "Acta Latgalica IX" (1999) u.c.
Sastādītās grāmatas1991: G. Merķeļa grāmata "Vēstules kādai sievietei" (sastādītājs, priekšvārda "Pazīstamais un mazpazīstamais Merķelis" un komentāru autors)
1992: G. Merķeļa grāmata "Kultūrvēsturiski raksti" (sastādītājs, priekšvārda "Garlībs Merķelis kā kultūrfilozofs un kultūrpublicists" un komentāru autors)
1995: G. K. Lihtenberga grāmata "Aforismi" (līdzsastādītājs, priekšvārda "Lihtenbergs un viņa aforismi" autors)
1995: J. G. Herdera "Darbu izlase" (sastādītājs (kopā ar tulkotāju V. Hammeršmitu), zinātniskais redaktors, priekšvārda "Johans Gotfrīds Herders – domātājs, humānists, latviešu draugs" autors un komentāru līdzautors)
1997, 1998: "Francis Trasuns. Dzīve un darbi" (1, 1997; 3, 1998, priekšvārda autors, arī sastādītājs)
1998: F. Nīčes "Ecce homo" (galvenais redaktors, priekšvārda autors, sastādītājs)
1986: E. G. Lesings. Laokoonts jeb par glezniecību un poēzijas robežām (monogrāfiskas apceres "Lesings, viņa dzīve un "Lāokoonts" kā viens no izcilākajiem pasaules estētiskās domas pieminekļiem" autors)
Sakārtojis, sarakstījis plašas apceres par autoru un komentārus D. Latkovska grāmatai "Nacionālā atmoda Latgalē" (1999, 2. d. 2002), sastādījis krājumu par Latgales vēsturi un kultūrvēsturi "Ai, māte Latgale" (2001, arī līdzautautors).
Zinātniskie grādi1956: filozofijas zinātņu kandidāts (disertācija "Mākslas tēls kā objektīvās īstenības atspoguļojuma īpaša forma")
1986: filozofijas zinātņu doktors
1992: habilitētais filozofijas doktors
Goda nosaukumiPreiļu pilsētas Goda pilsonis

aesthetist
art critic
cultural historian
literary critic
literary scholar
philosopher
professor

P. Aizkalns

Niedru pamatskola (tagad – Pelēču pamatskola)

1942–1943
Aglona Secondary School

1944–1947
Preiļu vidusskola

1947–1952
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa

1952–1955
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Aspirantūra filozofijā

The Art Academy of Latvia
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
LMA doktorantūras un maģistratūras atestācijas komisiju vadītājs

Redakcijas padomes loceklis Latgales izdevniecībā

Redkolēģijas loceklis laikrakstā "Zemturis"

Latgales Kultūras centra izdevniecība
Valdes loceklis

1951–1952
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Literārais līdzstrādnieks

1953–1960
Laikraksts "Padomju Students"
Redaktors

1955–1962
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Docētājs

1961–1962
Redaktors žurnālā "Universitāte"

1962–1976
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Marksisma-ļeņinisma katedras vadītājs

1976–1994
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Estētikas un mākslas zinātņu katedras vadītājs

1986
Teodora Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmija
Profesors

1992
Latgales Pētniecības institūts
Kopš 1992. gada Kultūras vēstures darba grupas vadītājs

1994
The Art Academy of Latvia
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Mākslas zinātņu katedras pedagogs, eksternāta maģistratūras vadītājs. Lasījis estētikas vēstures, estētikas un mākslas kritikas, teorijas un metodoloģijas kursus

1960
Latvian Soviet Writers’ Union

1984
Latvijas Mākslinieku savienība

"Literatūras un Mākslas" prēmija
Prēmija piešķirta "par aktīvu un būtisku sadarbību".
1987

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1988

Broņislava Spūļa prēmija
Prēmija piešķirta par ieguldījumu Latgales kultūras mantojuma vērtību saglabāšanā.
2006

Atzinības krusts
Ordeņa kavalieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 11. aprīļa lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 10. maijā.)
V šķira
2008