Pēteris Ķuzāns
04.05.1910 – 04.1944
Pēteris Ķuzāns (1910–1944) – dzejnieks. Bijis saistīts ar Latvijas Republikā nelegālo komjaunatnes organizāciju, par darbību Latvijas komunistiskās partijas uzdevumā Liepājā apcietināts un piespriesto sodu izcietis Kalnciema akmeņlauztuvēs (1931–1936). 30. gados rakstījis dzeju, periodikā publicēts ap 40 dzejoļu. Padomju Savienībai okupējot Latviju, strādājis Latvijas PSR Tautas komisāru padomē un komunistiskās partijas Centrālajā komitejā. Otrā pasaules kara laikā karojis sarkanajā armijā, bez vēsts pazudis 1945. gada aprīļa kaujās Latvijā. Pētera Ķuzāna dzejoļu kopa iekļauta dzejas izdevumā “No nakts uz rītu” (1957), kurā apkopoti nelegālajos izdevumos publicētie dzejnieku darbi. Pētera Ķuzāna dzeja pauž vēršanos pret sociālo netaisnību, tajā romantiski sapņi par izcīnāmo nākotnes brīvības un taisnības valsti.
Birth time/place
04.05.1910
Sēlpils
Dzimis Sēlpils pagasta Kalna Ķuzānos.
Place/time of death
04.1944
1944. gada aprīļa kaujās pazudis bez vēsts.
Personal information
1910: 4. maijā dzimis saimnieka ģimenē.
1928: Daugavas apgabala komjaunatnes organizācijas vadītājs.
1937–1938: pēc atbrīvošanas no apcietinājuma strādājis gadījuma darbus. Turpināja darboties komunistiskajā pagrīdē.
Precējies ar skolas biedreni Elzu Jēkabsoni (1907–1989).
Professional activity
1926: pirmā publikācija – dzejolis "Jaunais strādnieks" žurnālā "Darba Jaunatne" (Nr. 3).
1927–1928: dzejoļi publicēti laikrakstos "Darbs", "Sociāldemokrāts" un tā svētdienas pielikumā "Literatūra un Dzīve".
Legālajā presē publicēts ap 40 dzejoļu.
1957: Pētera Ķuzāna dzejoļu kopa publicēta Latvijas Republikas nelegālo izdevumu dzejas izdevumā "No nakts uz rītu".
Quotes
Pēteris Ķuzāns par sevi“Es nedzeru, nesmēķēju, nedejoju, neapmeklēju kafejnīcas, bārus, krogus, bet interesējos par filozofiju, zinātni, mākslu, gribu ceļot. [..] Šodiena iezīmējas ar pieaugošu aktivitāti, ar darbu pēc noteikta plāna. No rīta studēju “Kapitālu”, pēcpusdienā vācu valoda, vakarā atgriežos pie politekonomijas, nedaudz ziedošu daiļliteratūrai. Jādabū vēstures grāmatas. Vēl būs vajadzīga zemes un dabas izzināšana. Vācu, angļu, krievu valodu mācos, pēc tam būs franču, latīņu, spāņu. Diktāti, lasīšana skaļā balsī, sarunas, pareizrakstība, gramatika. Mācoties valodas, jākrāj izteicieni un epiteti. Visa dzīve pārdzīvojumiem bagāta un pētīšanas cienīga. Brīvē izgājušam vērot apstākļus, sociālo vidi, cilvēku izjūtas! Rakstīt sīku dienas grāmatu!
Man ir divdesmit septiņi gadi. No tiem pieci ar mēnešiem pavadīti Jelgavas, Rīgas un Liepājas cietumos, kur esmu pietiekami mācījies pazīt savas bijušās dzimtenes dūri. Pirmais vārds turpmākam nepārtraukts darbs. Tikai strādājot un domājot izveidosies mans “es” un rūdīsies prāts. Un tomēr fons, uz kura jāveido šis “es”, ir proletariāta tēls. Mana mīļā man raksta: “Tu atkal gribēsi būt viens un brīvs”. Kā lai pasaku, ka viņa maldās...
Pieci gadi ir diluši mani spēki līdz ar cietuma tupelēm uz kameras asfalta. Un nākotnē var būt vēl citādāk. Es varu upurēt pēdējo sevi, to brīnumaino dabas veidojumu, augstāko matērijas formu dzīvību. Tas būs lielākais gandarījums nākošiem pēc manis. Es būšu viens no tiem tūkstošiem, kuri nepieciešami vēsturiskajām kustībām. Vai esmu egoists? Nē, tikai pasaku Tev to, mīlā, lai neiedomājies mani savā fantāzijā tādu, kāds īstenībā neesmu.”
No Pētera Ķuzāna cietuma dienasgrāmatas. (Citēts pēc: Ķuzāne, Lūcija. Tajā īsajā brīdī, ko dzīvojam... Padomju Daugava, 1980, 6. maijs.)
Occupations
Education
1926–1930
Jēkabpils ģimnāzija
Jēkabpils
1930 izslēgts no ģimnāzijas pēdējās klases par piedalīšanos komunistiskajā demonstrācijā
Detention
1930
Rīga
Lai varētu apturēt legālā komunistiskā laikraksta "Laika Vārds" iznākšanu, Pēteri Ķuzānu kā faktisko avīzes redaktoru uz mēnesi apcietina.
1931–1936
Kalnciems
Notiesāts uz pieciem gadiem spaidu darbos Kalnciema akmeņlauztuvēs.
Working place
21.09.1930–1926
Laikraksts "Laika Vārds"
Jēkabpils
Faktiskais redaktors
06.1931–10.1931
Liepāja
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas uzdevumā dodas uz Liepāju, lai tur atjaunotu 20. gadu beigās sagrauto Liepājas apgabala komjaunatnes organizāciju. 1931. gada oktobra sākumā Pēteri Ķuzānu apcietina.
1936–1939
Strādājis dažādus darbus, piemēram, par būvstrādnieku.
1940–1941
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Sekretariāta darbinieks
1940–1941
Soviet Army
Rīga
Politiskais vadītājs
1940–1941
Rīga
Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes instruktors
Emigrated
1939
Zviedrija
No Zviedrijas atsūtīts atpakaļ uz Latviju.
Service
1939–1940
Latvian Army
Dienējis darba komandā.
1942–04.1944
Soviet Army
Latviešu strēlnieku divīzija, 1944. gada aprīļa kaujās pazudis bez vēsts.