Pēteris Ķikuts

1923: 5. augustā pirmā publikācija – dzejolis "Mans vainadziņš" laikrakstā "Jaunatnes Dzīve".
Atdzejojis krievu dzejnieku Vladimira Majakovska, Borisa Pasternaka, Ļeva Bezimenska, baltkrievu dzejnieka Andreja Aleksandroviča un vācu dzejnieku Ēriha Veinerta un Johannesa Behera dzeju.

Dzejoļu krājumi1927: Balti torņi melnā naktī
1928: Asie lūzumi
1930: Mašīna (poēma)
1936: Tilts (dzejoļu izlase un poēmas)
1961: Nemierīgās liesmas
Sastādītā antoloģija1930: Latvju modernās dzejas antoloģija (kopā ar Aleksandru Čaku)

Par poēmu "Mašīna" (1930)“Jauno liriķu rindās Pēteris Ķikuts jāmin starp drošākajiem un neatlaidīgākajiem cīnītājiem par modernās dzejas patiesībām. Kā visiem nopietniem jauno veidu, tāļākas attīstības meklētājiem un virzītājiem, tā arī Ķikutam, šķiet, pilnīgi saprotams un apzināts tas grūtais stāvoklis, kas jaunos, liriskos bruņiniekus spiež cīnīties pret salkano pēcrevolūcijas jūteklību un misticismu, no vienas, un kailo lozungu plakatizēšanu, no otras puses. Atrast jaunveidiem drošus pamatus un noturēties līdzsvarā, pie tam vēl virzīt moderno liriku aizvien tīrākos un dziļākos mākslas ūdeņos, nevar būt un arī nava viegls darbs. [..] Pret atmiekšēto jūteklību un gaudulīgo pesimismu Ķikuts šai poēmā izvirza kailu un saltu intelektuālismu. Pret plakataino bezformību nāk ar demonstratīvi sakombinētām formu variācijām. [..] Un viņš apdzejo gan vispārējo mašīnerizēšanos, gan arī atsevišķas mašīnas, gan mašīnu attīstīšanās gaitu un beidzot arī cilvēka mašinerizēto pārdomu par sevi pašu kā mašīnas sastāvdaļu.[..] poēma “Mašīna” pēc savas uzbūves, kurā nav vērojama ne noderīgās vielas organizēšana, ne stilizēta izkārtošana un pasvītrājumi, bet ir gan vairāk ap mašīnu iespējamās vielas kompakts sablīvējums, vēsturisko laiku gluži patētiska aprakstīšana, nekādi nav ieskaitāma konstruktīvā virzienā pilnīgi iekļāvīgos darbos. Un, arī tuvāki ielūkojoties pašā poēmā, jākonstatē, ka dzejnieka dabai vistuvāk stāv gan atturīgi skaidrā, bet toties patētiskā aprakstīšana, kas drīzāk iezīmē jaunklasicisma būtību, bet formālā sastatījumā atgādina futūrismu.”

Plaudis, Jānis. Pēteris Ķikuts. Mašīna. Latvju Grāmata, 1930, Nr. 5.

Studentu biedrība "Zemgalija"

1928–1930
Trauksmes grupa
Rīga

1928–1931
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga

1928–08.09.1931
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
"Sociāldemokrātu opozicionārs Pēteris Ķikuts izslēgts no mākslinieku biedrības "Zaļā vārna". P. Ķikuta izdotās "Pamatšķiras" 26. jūlija numurā parādījās zem virsraksta "Zaļai vārnai vairs neiet zaļi" vairāki it kā aizskaroši raksti. "Zaļā vārnas" valde aizvakardiena sēdē [ 8. septembrī] nākusi pie slēdziena, ka raksti "Pamatšķirā" ievietoti ar nolūku, lai kaitētu biedrības labai slavai un prestižam. Valde nolēmusi Ķikutu izslēgt no biedrības."Pēdējā Brīdī, 1931, 10. septembris.

1934–1937
PSRS Rakstnieku savienība

1926
mācījiesbeidzis Alūksnes Izglītības biedrības vidusskolu

1926–1930
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultātē.

1934–1937
Sanktpēterburga
Mācījies PSRS Valsts mākslas zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūrā.

1928–1929
Žurnāls "Trauksme" (1928–1929)
Rīga
Redakcijas kolēģijas loceklis

1930
Žurnāls "Jauno Trauksme" (1930–1931)
Rīga
Redakcijas koleģijas loceklis

1931
Laikraksts "Pamatšķira"
Rīga
Komunistiskās propagandas dēļ laikraksta 9. numurs tika kofiscēts, Ķikutu notiesāja uz četriem gadiem spaidu darbos.

1932–1937
25. Oktobra prospekts, Sanktpēterburga
Kā politiskais emigrants dzīvojis Ļeņingradā (Gatčina), 25. Oktobra prospektā 27, dz. 68.

16.07.1937
Sanktpēterburga
Apcietinājusi Ļeņingradas apgabala NKVD pārvalde. Apsūdzēts pēc KPFSR (Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republika) Kriminālkodeksa pantiem: 58-6. (spiegošana), 58-8. (teroristisks akts), 58-9. (diversija), 58-11. (organizatoriska darbība, kas vērsta uz kontrrevolucionāra nozieguma izdarīšanu). Ar NKVD komisijas un PSRS prokurora lēmumu 1938. gada 10. janvārī piespriests augstākais soda mērs. Avots: