Search

Pāvils Vīlips

4 pictures
Pāvils Vīlips
F. Izraelsona foto. Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Vīlipu ģimenes atdusas vieta Raiņa kapos
Dzejnieka Pāvila Vīlipa, viņa dzīvesbiedres, aktrises Elvīras Brambergas un abu meitas, aktrises Velgas Vīlipas atdusas vieta Raiņa kapos.
Fotogrāfs: Vilnis Reguts
Pāvila Vīlipa piezīmes
Dzejnieka Pāvila Vīlipa (1901–1979) 1970. gadā rakstītas piezīmes par dzejnieku Aleksandru Čaku (1901–1940). Vīlipa un Čaka draudzīgās attiecības aizsākās 20. gadsimta 20. gadu beigās, kad abi darbojās žurnāla “Trauksme” redakcijā. Arī vēlāk nereti abu dzīves ceļi krustojās. Pārdomās Vīlips pauž pārliecību par “čakiskās” dzejas lielumu un spēku.
Rokraksts Rakstniecības un mūzikas muzejā, RTMM 383280.

Teksta atšifrējums:

1970. g (?) [labajā pusē]

Aleksandrs Čaks? Viņš ir vienreizīgs, bez līdzinieka. Veltīgi tādu līdzinieku meklēt, ne ar lukturi, ne bez tā, ne dienas laikā, ne naktī.
Viņu nevar atdarināt, – tās būtu veltīgas pūles, kas ne pie kā krietna nevestu. Mācīties no viņa? Nez vai arī tas iespējams. U. ja kāds to mēģinātu, tad bālasinība vien iznāktu.
Tāpēc, ka viņš ir – vienreizīgs. Vienreizīgs ar savu dzīves uztveri, ar savu redzējumu tēlainību, ar savu spilgto u. savdabīgo emocionālo spēku, izteiksmes dinamiku, iedarbības aizrautīgo spriegumu.
Varbūt arī kāds kaut kur, kaut kad sacītu – man Aleksandrs Čaks [izsvītrots vārds] kā dzejnieks nepatīk. Nepatīk? Vai viņa ormanis, viņa apašs, viņa Jānis Umurkummurā stabā. Var jau būt, ka tāds kaut kur arī būtu, tāds atsevišķs cilvēks.
Taču Aleksandra Čaka dzejas pasaule ir tik īpatnēja, gleznaini spilgta, ka simtiem u. tūkstošiem viņš top tuvs u. mīlams.
Kādreiz varbūt arī ir tā, ka šis viņa dzejas spilgtums apžilbina – u. cilvēks apmulst, u. nesaprot pats sevi, savu satraukumu, šai spilgtajā dzejas pasaules lokā iegājis.
Var jau būt. Te vajadzīga zināma laika atstarpe, lai gūtu skaidrību par čakiskās pasaules redzējumu emocionālo iedarbību.
Laiks. Jā, zināms laiks b. vajadzīgs, lai ar lielu mērauklu mērītu Aleksandra Čaka dzeju.
Mums, kas dzīvojām plecu pie pleca ar viņu, varbūt arī šīs mērauklas nebija, taču mēs intuitīvi jutām, apzinājāmies, ka mūsu vidū ir vienreizīgs, spilgts u. savdabīgs dzejnieks.
U. ne tikai dzejnieks, arī cilvēks, personība.
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece
Vīlipu ģimenes atdusas vieta Raiņa kapos
Dzejnieka Pāvila Vīlipa, viņa dzīvesbiedres, aktrises Elvīras Brambergas un abu meitas, aktrises Velgas Vīlipas atdusas vieta Raiņa kapos.

Fotogrāfe: Signe Raudive

Roles: poet

22.12.1901 – 04.09.1979

Pāvils Vīlips (1901–1979) – dzejnieks.

  • Author (72)
  • Publisher (1)
  • Compiler (2)
  • Co-author (1)
  • Person of reception (40)

    • Birth time/place

    22.12.1901
    Rīga

    Place/time of death

    04.09.1979
    Rīga

    Personal information

    1927: laulības ar aktrisi Elvīru Brambergu.
    1940: laulībā piedzimst meita Velga Vīlipa.

    Professional activity

    1925, 25. maijā: pirmā publikācija – dzejolis "Ellai Ilbak. Pazaudēt" (ar parakstu Pauls Vīlips) laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
    Kopš 1947: nodarbojās tikai ar rakstniecību un tulkošanu.

    Dzejoļu krājumi

    1929: "Traģiskā poēma".
    1930: "21 dzeja".
    1930: "Romantika autobusā".
    1932: "Poēma par Annu Lazdu un melno runci".
    1949: "Tuksnešu dārzos".
    1949: "Fabrika pie Gaujas".
    1956: "Saules grieži".
    1960: "Lapas ugunskurā".
    1964: "Baltās ābeles dziesma".
    1966: "Avota lāses".
    1966: "Pavisam dīvaini, Lori!".
    1968: "Ziemas hronika".
    1978: "Karavānsarajs".

    Lugas, librets

    1935: luga "Doreīds ben Saīds no Bagdādes".
    1947: librets operai "Zemdegi" (komponists Jāzeps Mediņš, pabeidzis komponēt Marģeris Zariņš; librets ar nosaukumu "Rīta ausma" publicēts žurnāla "Karogs" 7. numurā).
    1955: drāma "Aktrise".

    Darbi bērniem

    1943: tēlojums "Diženā vasara".
    1943: dzejojums "Apses bērni".
    1951: "Lielais lidojums".
    1952: "Vāverītes ceļojums" (kopā ar J. Ņečkaju).

    Ārzemju autoru darbu tulkojumi

    No arābu valodas
    1961: arābu prozas izlase "Ko tu esi izdarījis, Hanafi?".

    No franču valodas
    1927: R. Rolāna "Anete un Silvija".

    No krievu valodas
    V. Majakovska dzeja.

    Affinities

    Edgars Liepiņš - Son-in-law
    Elvīra Bramberga - Wife
    Kristaps Liepiņš - Grandson
    Velga Vīlipa - Daughter

    Occupations

    poet

    Pseudonym

    Klāvs Sarma

    Participation in organisations

    Latvijas un PSRS tautu kultūras tuvināšanās biedrība
    Rīga
    Biedrs

    1928–1931
    Trauksmes grupa
    Rīga
    Biedrs

    1940–1979
    Latvian Soviet Writers’ Union
    Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
    Biedrs

    Education

    1910–1914
    Biķernieku draudzes skola
    Biķernieki

    1914–1918
    Pētera I reālskola
    Tallina

    1918–1919
    Tallina
    Krievu reālģimnāzija

    1919–1921
    Rīga City 4th Secondary School
    Gaiziņa iela 3, Rīga

    1921–1931
    University of Latvia
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: filozofija.

    Service

    1919
    Latvian Army
    Latvijas armijas sastāvā cīnījās pret bermontiešiem.

    Working place

    1921–1931
    Rīga
    Privātskolotājs

    1928
    Latvijas Republikas Finanšu ministrija
    Rīga
    Ārštata ierēdnis

    1929–1940
    Ebreju privātā Ezras ģimnāzija
    Blaumaņa iela 25, Rīga
    Latviešu valodas, psiholoģijas un ģeogrāfijas skolotājs

    1940
    Laikraksts "Tēvijas Sargs" (1934–1940)
    Rīga
    Redaktora vietnieks

    1940
    Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
    Aspazijas bulvāris 3, Rīga
    Literārās daļas vadītājs

    1945–1947
    Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
    Aspazijas bulvāris 3, Rīga
    Literārās daļas vadītājs

    Travelled

    1928
    Vīne

    1931
    Maskava

    Detention

    08.1941–11.1941
    Rīgas Centrālcietums
    Mazā Matīsa iela 3, Rīga

    Buried

    Raiņa kapi

    Awards

    Kultūras fonda prēmija
    Prēmija piešķirta par stāstu "Viņķele".
    Literatūra
    1940

    LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
    1970