Pāvils Lasmanis
19.06.1866 – 21.10.1923
Pāvils Lasmanis (arī Lasmaņu Pāvils; 1866–1923) – žurnālists, rakstnieks. Pašmācības ceļā Cēsīs apguva burtliča amatu. 1883.gadā izsūtīts uz Sibīriju. 1884.–1900.g. Minusinskā spiestuves īpašnieks un laikraksta redaktors. 1902.gadā Latvijā strādājis laikraksta "Vārds" redakcijā. Drīz atgriezās Tālajos Austrumos. Krievu- japāņu karā žurnālists Portarturā. Apgādā "Novij kraj" 1906. gadā Pēterburgā izdots plašs Lasmaņa darbs krievu valodā "Stradnye dni Port-Artura. Hronika voennyh sobytij i zhizni v osazhdennoj kreposti s 26 yanvarya 1904 g. po 9 yanvarya 1905 g. Po dnevniku mirnogo zhitelya i rasskazam zashhitnikov kreposti" ("Portarturas karstās dienas" , ar pseidonīmu P. Larenko). Strādājis Austrumķīnas dzelzceļa pārvaldē. Kopš 1888. gada Latvijas periodikā publicējis dzejoļus, vēlāk arī aprakstus un tēlojumus, galvenokārt no Sibīrijas dzīves. Viens no spilgtākajiem Lasmaņa dzejoļiem "Domas" ("Austrums", 1889, 6). Rakstījis stāstus, dzejoļus, labākie no tiem iekļauti E. Treimaņa-Zvārguļa antoloģijā "Dzejas pūrs". Sacerējis vārdus dziesmai "Māte, es nākšu, kad vakars tik vēls". Darbojies Harbinas latviešu kolonijā, mūža nogalē bijis tās luterāņu draudzes priekšnieks. Apbedīšanas vietā Harbinā Lasmanim tika uzcelts piemineklis.