Ārzemju autoru darbu tulkojumiTulkojis nelielus literārus darbus kalendāru pielikumiem un avīzēm.
Pirmā publikācija – krievu rakstnieka B. Zaiceva stāsta "Vilki" tulkojums (ar pseidonīmu Skr-nu P-ls) Ansberga un Antona "Kalendārā" (1908).
Tulkojis lugas: A. Čehova viencēlienu "Jubileja" (1909, atsevišķā izdevumā), N. Gogoļa "Precības" (1927).
Kalendāros (īpaši J. Ozola "Tēvijas kalendārā" un "Vispārējā kalendārā", kā arī E. Nīderbergera "Kalendārā"), laikrakstā "Cēsu Apskats" un dažos citos periodiskajos izdevumos publicēti A. Čehova, L. Andrejeva, I. Franko, A. Istomina, A. Remizova, F. Sologuba, K. Tetmaiera, A. Kjēlanda, G. de Mopasāna un citu autoru stāstu tulkojumi.
Pēc 1915. gada Latvijas presē publikāciju nav.
Izdevējdarbība un iespieddarbībaStrādājis J. Ozola grāmatniecības uzņēmumā Cēsīs, bijis viens no centīgākajiem viņa mācekļiem. Pēc Jāņa Ozola nāves no 1906. līdz 1914. gadam spiestuves pārzinis un veikalvedis.
Bijis "Alūksnes kalendāra" (izdevis J. Ozols Cēsīs, 1905–1915) redaktors.
Pirmā pasaules kara laikā dzīvojis Maskavā, izdevis almanahu daiļliteratūrai, mākslai un zinātnei "Dzintars" (1918, R. Egles redakcijā).
1920. gadā nopircis spiestuves "Baltika" tipogrāfijas iekārtu. Viņa tipogrāfija ar nosaukumu "Dzintars" uzsāka darbību 1920. gada 10. augustā un atradās Rīgā, Elizabetes ielā 22. Par tehnisko vadītāju strādāja burtlicis, arī aktieris amatieris Jānis Zviedris. Spiestuve bija vidēja lieluma, tās iekārtas sastāvēja no 4 ātrspiedēm, 4 bostonspiedēm, saliktuves. Spiestuvē izpildīja dažādus pasūtījuma sīkiespieddarbus labā poligrāfiskā kvalitātē, grāmatas galvenokārt "Letas" un J. Rozes izdevumā, "Ilustrēto Žurnālu", Nacionālās Operas programmas. 1930. gadā spiestuve bankrotē.
Bijis žurnāla "Latvijas Grāmatrūpniecības apskats" redakcijas kolēģijas loceklis (1928). Apgādājis vairākus kalendārus.