Par literatūrzinātnieka un docenta Oto Čakara ieguldījumu
"25 dzīves gadus viņš veltījis latviešu literatūras pētniecībai un latviešu filologu jaunās paaudzes gatavošanai LVU (1958–1983). Šis darbs ir bijis auglīgs – Latvijas Universitātes Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultātē ir izauguši viņa sekotāji pētniecības un pedagoģijas laukā, arī docenta O. Čakara publikācijas joprojām ir vērtīgs laikmeta un kultūrvēsturisko parādību izziņas avots. [..] Kā mācību procesa organizācija un saturs, tā arī pētniecības darba iespējas universitātē padomju ideoloģijas apstākļos bija ierobežotas. Un tomēr docents Čakars pieder tiem mācībspēkiem, kas sākotnējās 1919. gadā dibinātās LU pētniecības tradīcijas iespēju robežās saglabāja."
"Oto Čakara galvenais pētījumu lauks ir brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki" (1879), tam veltīta arī viņa pirmā publikācija vispār "Vēsturiski konkrētais personu un apstākļu tēlojums brāļu Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki" [..]; par "Mērnieku laikiem" aizstāvēta disertācija un iegūts filoloģijas doktora grāds (1964), publicēta monogrāfija "Brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki" – pirmais reālistiskais romāns latviešu literatūrā" (1968). 1980. gadā, romānam "Mērnieku laiki" piedzīvojot atkal jaunu atkārtotu izdevumu, tiek uzrakstīti plaši komentāri [..].
Otrs Oto Čakara pētniecības lauks ietver latviešu literatūras vēsturi tās senākajā posmā – padomju gados nenovērtējams izziņas materiāls atrodams rotoprintētajos faksimilizdevumos "Latviešu teksti. Mācību līdzeklis studentiem" (I–IV, 1967–1973), kuros lasāmi fragmenti no 16.–18. gadsimta latviešu tekstiem, kā arī 19. gadsimta tekstiem, ietverot "Pēterburgas Avīžu publicēšanas laiku. [..]"
Literatūrzinātniece Māra Grudule
Oto Čakara personības vērtējums
"[..] mana pirmā asociācija, viņu atceroties, ir Bībele un
vecās drukas lasītprasmes pārbaude, visbiežāk no Vecajā Derībā izmeklētām vietām, kur rindām vien virknējās mazpazīstami personvārdi. Mūsu kursā, droši vien tāpat kā daudzos citos un gadiem no vietas, Oto Čakara labi nostādītās balss, jau minētās Bībeles un vienmēr nopietnās attieksmes dēļ kā pret mums studentiem, tā pret savu priekšmetu, klīda baumas, ka viņš pēc profesijas ir mācītājs. Tomēr, iemetot aci viņa dzīvē, nekā tāda neatrodam. [..] Diemžēl manā tiešajā pieredzē docents Oto Čakars palicis kā cienījams, taču subjektīvam raksturojumam noslēgts cilvēks. Tas, kādu Čakaru ieraudzīju viņa mūža pēdējo gadu publikācijās, sarunās ar viņa meitu teātra zinātnieci Valdu Čakari, kolēģiem un bijušajiem studentiem, izsakāms nedaudzos vārdos – godīgums, nacionāla pašapziņa un iekšēja brīvība."
Literatūrzinātniece Māra Grudule