"Varbūtējai iznīcībai pakļauto Baltijas kultūras vērtību apzināšanu un krāšanu O. Bongs aizsāk tūlīt pēc Otrā pasaules kara latviešu bēgļu nometnēs Vācijā. Neatlaidīgā un mērķtiecīgā krājēja rīcībā ar gadiem nonāk arvien jauni, atsevišķos gadījumos patiesi unikāli iespieddarbi, attēli, rokraksti un citi dokumenti par Baltijas politisko, kultūras un saimniecības vēsturi. 50.–80.gados O. Bonga krājums ir atradies Minhenē, Līneburgā, Darmštatē. 1990. gada maijā no Latvijas saņemto ziņu par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu O.Bongs savulaik nosaucis par skaistāko dāvanu dzimšanas dienā. Tā viņam ļāvusi arī galīgi izšķirties par savas bibliotēkas likteni, parūpējoties par pašu apjomīgāko privātkolekcijas dāvinājumu sabiedrībai Latvijas bibliotēku vēsturē. [..] Tieši Latvijā O. Bonga krājums ir kļuvis par bagātīgu izziņas avotu gan mūsu, gan citvalstu pētniekiem. Visiem, kas O.Bongu tuvāk iepazina, atmiņā paliks ne tikai viņa suģestējošais stāstījums par pieredzēto krājēja gaitās, bet arī viņa vienkāršība un patiesā ieinteresētība Latvijas liktenī."
Mūžībā aizgājis Baltijas Centrālās bibliotēkas veidotājs Oto Bongs [nekrologs]. diena.lv, 17. maijs, 2006.
"Bongs savu krājumu veidojis sistemātiski. Viņš apmeklējis latviešu centrus Vācija, Skandināvijas valstīs, Anglijā, citur meklējis materiālus un atradis. Uzstājies ar diapozitīvu priekšlasījumiem, viņš bijis suģestīva personība. Pēc priekšlasījumiem cilvēki nereti viņam nākuši klāt un vēlējušies atstāt savas lietas krājumam. "Viņš nesēdēja, rokas klēpī salicis, un nebija apveltīts ar lielu nauda zutni, tā ir krājēja intuīcija, laime un veiksme. Piemēram, Maincā 1971. gadā iegūtais Manceļa "Letus" – vācu–latviešu vārdnīca no 1638. gada," skaidro [Viesturs] Zanders. "Visdēkainākie un interesantākie apstākļi, kā viņa rokās nonākuši materiāli.""
Bibliofils Oto Bongs bija pārliecināts: viņa kolekcijai par Baltijas vēsturi jāatgriežas Latvijā [saruna ar Viesturu Zanderu par Oto Bongu]. Kultūras Rondo, 27. jūnijs, 2018.