Osvalds Sukurs
28.06.1909 – 15.07.1941
Osvalds Sukurs (1909–1941(?)) – rakstnieks, dzejnieks. Pirmā pasaules kara laikā bijis bēgļu gaitās, trīs gadus pavadot Maskavā, vienu – Ukrainā. Pēc kara atgriezies Latvijā, dzīvojis Gulbenē, kur mācījies pamatskolā; vēlāk dzīvojis un mācījies Cēsīs, kur apguvis arī vijoles spēli pie rakstnieka un atdzejotāja Diženajo Bernharda. Apmeklējis lekcijas Tautas universitātē. 30. gados pārcēlies uz Rīgu, kur strādājis par kinomehāniķi "Piena restorānā", vēlāk par laikraksta "Lokomotīve" atbildīgo redaktoru un citus darbus. Par Sukura nāvi nav viennozīmīgu liecību, taču tuvinieku sniegtās ziņas vēsta, ka 1941. gada 15. jūlijā vācieši viņu apcietinājuši un tā paša gada oktobrī ticis paziņots par viņa nāvi nošaujot. Pirmās publikācijas – 17 gadu vecumā, 1926. gadā. Tām sekojis autora paša izdots dzejoļu krājums "Saulainā tāle" (1928). Kopā ar Jāni Sarmziedu (īstajā vārdā Jansons) un Augustu Broci sarakstītajā grāmatā "Dzeju cikls" (1932) publicējis dzejoļu kopu "Noskaņas" (ar pseidonīmu Osvalds Dienvidnieks). Sarakstījis divus stāstu krājumus, stāstu krājumu bērniem, kā arī četrus romānus. Stāstos galvenokārt apcerēta mīlestība, savukārt romānos dominē tematiska daudzveidība, raits sižeta risinājums, lai gan daudzviet lasāms arī nepārliecinošs tēlotās vides kolorīts, psiholoģiski un sociāli vienkāršoti raksturi. Periodikā publicējis dzejoļus, stāstus un intervijas ar kultūras darbiniekiem.