Par Osvaldu Mauriņu"Osvalda darbiem raksturīgs tāds vēstošs rāmums (vai sēdēšanai pie ūdeņiem to rosinājusi?),vietumis uzsprāgst pa asprātības dzirkstij vai teicienam, kurš tad nu var būt raksturīgs tikai tam cilvēkam, kas to saka un nevienam citam. Sava pirmā krājuma "Krustviļņi" priekšvārda Osvalds Mauriņš saka apmēram tā: "Cilvēki, kurus esmu sastapis savās žurnālista gaitās parasti nav pārāk atklāti, bet atpūtas brīžos un it sevišķi pie ūdeņiem sastaptie bieži vien kļuvuši par manu stās tu varoņiem." Tam var piekrist, un tomēr – aprakstīt ikdienā piedzīvotu notikumu vēl nenozīmē – uzrakstīt stāstu, un to zinās ikviens, kas ar rakstīšanu kaut cik nodarbojies. Jāpārvar tā saucamā "materiāla pretestība" un, manuprāt, Osvalds Mauriņš to prot."
Andris Vīksna. Ja es būtu kritiķis... Padomju Druva, 13.03.1982.Par krājumu "Krustviļņi""Jebkuram literāram darbam jāceļ cilvēka pašvērtība, pašapziņa, jāieved jaunā dzīves gudrībā. Kā to dara Osvalds Mauriņš?Rakstnieks nav visu uzrakstījis vienā līmeni. Viņam padodas raksturošana darbībā, simpātiskā ir iepazīstināšana, kurai vijas cauri asprātība, ironija, humors, iekšējais monologs, dialogs. Taču gandrīz visus stāstus autors sagandē ar nobeigumu. Fināli nepārliecina, kaitina."
Linards Strelēvičs. Nebalstīties tikai uz krustviļņiem. Literatūra un Māksla, 06.01.1973.