Oskars Rihters

Īstajā vārdā Oskars Joass.
Tēvs Andrejs – mežstrādnieks, agri miris. Oskars Rihters bijis spiests agri sākt strādāt.
Dēls – Eduards Rihters.
Darba gaitasBērnībā kopā ar pieaugušajiem strādājis mežstrādniecībā. 1912. gadā ieradies Rīgā un sākotnēji sācis strādāt frizētavā par izsūtāmo, tad vairākos veikalos par palīgu. Bieži radušās nesaskaņas ar darba devējiem.
Strādājis saimniecisku darbu Urālos, Baškīrijā, Sibīrijā u.c.
Dienests un partizāna darbībaPirmā pasaules kara laikā bija Latviešu strēlnieku pulka sastāvā, vēlāk ar daudziem citiem latviešu strēlniekiem pievienojās Sarkanajai armijai, bet kopš 1918. gada bija padomju spiegs Latvijā, Baltkrievijā un Karēlijā, izplatīdams lielinieku propagandas materiālus un ievācot informāciju par lielinieku pretiniekiem.1919. gadā ievainots. 1919. gada vasarā bija 18. Lubānas partizānu nodaļas komandiera vietnieks, vēlāk rudenī kļuvis par apvienotās Lubānas–Jaungulbenes nodaļas komandieri.

Organizējis vairākus terora aktus. 1919. gada vasarā uzbrucis Lubānas mācītāja muižai, 1919. gada rudens sākumā Cesvaines stacijai, kur piedalījies 8 Latvijas armijas karavīru, ko sagūstīja Cesvaines stacijā, nogalināšanā. 1920. gada 15. aprīlī mežainā apvidū uz autoceļa Lubāna–Dzelzava Oskars Rihters kopā ar Heinrihu Ošu veica atentāta mēģinājumu pret automobilī braucošo Kārli Ulmani.

20. gadu vidū bijis vecākais bataljona komisārs Sarkanajā armijā, dienējis sevišķu uzdevumu nodaļā netālu no Ukrainas un Polijas robežas.
1926. gada sākumā demobilizējies.

20. gadsimta 20. gadu sākumā rakstnieka E. Eferta-Klusā pamudināts un ar redaktoru J. Gaiļa (Sarkanā) un E. Salenieka atbalstu pievērsies rakstniecībai. J. Gailis (Sarkanais) sākumā daudz palīdzējis pie Oskara Rihtera uzrakstītā literārās apdares.
1922: pirmā publikācija – tēlojums "Četrpadsmit dienas Karēlijas frontē" laikrakstā "Proletariāta Cīņa" 1922.1.–15.XII (ar parakstu Eks).
No 1925. gada publicējis stāstus un aprakstus periodikā.
20. gadsimta 30. gados rakstījis par saviem cīņu biedriem.

Iznākuši stāstu un tēlojumu krājumi "Sarkanie izlūki" (1929), "Pa ienaidnieka aizmuguri" (1935), romāns "Meži šalc" (1936).
Publicēta stāstu un tēlojumu izlase "Pa ienaidnieka aizmuguri" (1957).

"Stāstu un tēlojumu krājumos "Sarkanie izlūki" (1929), "Pa ienaidnieka aizmuguri" (1935), romānā "Meži šalc" (1936) rakstījis par paša pārdzīvoto, galvenie varoņu prototipi – bijušie kauju biedri. Darbiem raksturīgs varonības patoss un viengabalaini cīnītāju tēli, situācijas un attieksmes veidotas spraigi, tēlojums bieži naturālistisks."

Goldšteina, Rota. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: LZA Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 270. lpp.

soldier
worker
writer

Oskars Joass

Cepurīšu pagastskola
Cepurītes
Trīs ziemas mācījies Cepurīšu pagastskolā.

Cepurīšu ministrijas skola
Cepurītes

The Maxim Gorky Literature Institute
Mācījies Gorkija Literatūras institūta vakara nodaļā.

Urāli
Strādājis saimniecisku darbu.

Baškīrija
Strādājis saimniecisku darbu.

Sibīrija
Strādājis saimniecisku darbu.

1912
Rīga
1912. gadā ieradies Rīgā un sākotnēji sācis strādāt frizētavā par izsūtāmo, tad vairākos veikalos par palīgu.

1922
Pleskava

1898–1912
Lubānas novads
Dzīvojis Lubānas pagastā.

1912
Rīga
1912. gadā ieradies Rīgā un sācis strādāt dažādos darbos.

1922
Pleskava

1915–1918
Sarkanā armija
1. pasaules kara laikā bijis strēlnieks Sarkanajā armijā.

1918–1919
Jaungulbene
1918. gadā sācis izlūka un partizāna darbību Latvijā un citviet, veicis terora aktus. No bijušajiem latviešu strēlniekiem organizēja partizānu grupu, kas darbojās Lubānas un Jaungulbenes apkārtnē.

1918–1919
Karēlija
1918. gadā sācis izlūka un partizāna darbību Karēlijā un citviet, veicis terora aktus.

1918–1919
Baltkrievija
1918. gadā sācis izlūka un partizāna darbību Baltkrievijā un citviet, veicis terora aktus.

1919
Lubāna
1919. gadā bijis Lubānas pagasta milicis sarkangvards. Cīņā Palsu mežā ievainots, kuru ārstēt devies uz Maskavu.

12.11.1937
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība
Arestēts un represēts. Reabilitēts pēc nāves.

1972
Lubānas vidusskola
20. gadsimta 70. gados Lubānas vidusskolas skolotāji un skolēni bija iekārtojuši ekspozīciju sarkanajam partizānam un rakstniekam Oskaram Rihteram. Pie vidusskolas atradusies piemiņas plāksne, savukārt vidusskolas dārzā atradies tēlnieces Birutas Grīsles veidotais piemiņas akmens – skulptūra.