Ojārs Lāms

Dzimis kuģa mehāniķa Arnolda Cīča (1912–1997) un ierēdnes Ainas Zigrīdas Cīces (dzim. Lāmas, 1922–2007) ģimenē, mātes brālis ir rakstnieks Visvaldis Lāms (1923–1992). Ojāra Lāma dvīņu māsa Karīna Lāma ir finansiste. Pēc mātes iniciatīvas abi bērni pēc 1972. gada pāriet mātes pirmslaulību uzvārdā.

1991: pirmā publikācija "Tautiskais romantisms vērtējumu krustugunīs" avīzē "Izglītība" (15.03.1991)
1994: apcerējums "Monta Kroma" (krājumā "Latviešu rakstnieku portreti. 70.–80. gadi")
2001: raksts "Kā pieradināt sievieti. Mēdejas un Spīdalas gadījums" (krājumā "Feministica Lettica")
2023: pētījums par nacionālo ēdienu "R*sols. Tekstuālas liecības par salātu bļodu latviskai identitātei" (krājumā "Ēdiena reprezentācija kultūrā")
2024: gastropoētisks raksts "Tulkotais rasols ar meloni" Elīnas Kursītes un Sarmītes Kolātes grāmatā "R*sols" (Rīga: Zvaigzne ABC)
2024: Daniela Hermaņa "Baisais dzemdējums" – komentāri un tulkojums kopā ar Lauru Kreigeri-Liepiņu (Žurnāls "Strāva")

MONOGRĀFIJA

2008: "Lāčplēša zvaigznājs. Latviešu eposa ģenēze un funkcionalitāte Eiropas klasisko un jaunlaiku eposa tradīciju kontekstā" (Rīga: Zinātne)

RAKSTU KRĀJUMU SASTĀDĪTĀJS

2003: "Hellēņu dimensija Eiropai: Rīgas 1. starptautiskās hellēnistikas konferences “Hellēņu pasaule un mēs” materiāli" kopā ar Ilzi Rūmnieci (Rīga: Zinātne)
2004: "Olimpiskās tradīcijas kultūrvēsturiskā dimensija" kopā ar Ilzi Rūmnieci un Hariju Tumani (Rīga: N.I.M.S.)
2008: "Hellēņu mantojums: Rīgas 2. starptautiskās hellēnistikas konferences materiāli" kopā ar Ilzi Rūmnieci (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds).
2010: "Lāčplēša ceļš pasaulē" kopā ar Ausmu Cimdiņu (Rīga: Zinātne)
2011: "Piebalgas teksts. Brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki"" kopā ar Ausmu Cimdiņu (Rīga: Zinātne)
2012: "Helēņu dimensija. Rīgas 3. starptautiskās hellēnistikas konferences materiāli / Hellenic Dimension" kopā ar Brigitu Aleksejevu un Ilzi Rūmnieci (Rīga: Latvijas Universitāte)
2013: "Arturs Ozols. IN HONOREM" kopā ar Andru Kalnaču (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds)

ZINĀTNISKIE TULKOJUMI

2003: Longīns "Par cildeno" (Rīga: Zinātne)
2008: Aristotelis "Poētika" Augusta Ģiezena tulkojums un paskaidrojumi. Kopā ar Ināru Ķemeri. (Rīga: Jāņa Rozes apgāds)
2020: Salomons Frencelis "Par patieso labietību un zinātņu cieņu" (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds)
2020: Aristotelis "Runas māksla. Rētorika" tulkotāji I.Rūmniece, L. Rotkale, V.Paparinska, O.Lāms, M.Laizāns, B.Kukjalko. (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds)

JAUNGRIEĶU DZEJNIEKU DARBU TULKOJUMI

1999: Konstantins Kavafis. Itaka. Literatūras Avīze
2001: Jorgs Seferis J. Argonauti. Itaka. Klasiskās filoloģijas gadugrāmata (Rīga: Zinātne)
2001: Jorgs Seferis J. Nobela runa. Itaka. Klasiskās filoloģijas gadugrāmata (Rīga: Zinātne)
2018: Konstantins Kavafis. Teksti un esejas par viņu “Gaidot Kavafi” (Rīga: Ubi Sunt)
2018: Konstantins Kavafis. ΠΟΙΗΜΑΤΑ / dzeja. Atdzejojis kopā ar Denu Dimiņu (Rīga: Neputns)

ZINĀTNISKIE PROJEKTI

Dalībnieks

No 1999 līdz 2004: LZP projekts “Latviešu literatūra un mūdienu literatūfilozofiskās koncepcijas: feminisma diskurss”
No 2005 līdz 2006: Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas programmas Culture 2000” projekts U.L.I.SS.E
No 2005 līdz 2006: Eiropas Komisijas 6. ietvara ekselences projekts CLIOHnet2
No 2005 līdz 2010: Eiropas Komisijas 6. ietvara ekselences projekts CLIOHRES.net
No 2007 līdz 2010: LU projekts „Latviešu literatūra un reliģija”
No 2007 līdz 2010: VPP ”Letonika” projekts „Vara un kultūra”
No 2010 līdz 2013: VPP „Nacionālā identitāte” projekts „Identitātes estētika: literatūra, folklora un māksla – nacionālās identitātes vēsturiskās zīmes un mūsdienu simboli”
No 2016 līdz 2017: Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projekts "Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās"
No 2020 līdz 2022: LZP FLP projekts “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”.

Vadītājs

No 2014 līdz 2018: Valsts pētījumu programmas (VPP) “Letonika” projekta Nr. 4 “Kultūra un identitātes Latvijā: mantojums un mūdienu prakse”
No 2014 līdz 2015: COLLOQUIUM BALTICUM Rigense. Rīgas humānisti un antīkais mantojums: teksti un konteksti

APBALVOJUMI

2007: Gada sasniegums zinātnē par līdzdalību Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” zinātniskā izdevuma angļu valodā sagatavošanā
2004: Latvijas Nacionālās Olimpiskās komitejas Atzinības raksts par kolektīvo monogrāfiju “Olimpiskās tradīcijas kultūrvēsturiskā dimensija”

PAR OJĀRĀ LĀMA MONOGRĀFIJU

"Ojāra Lāma grāmata "Lāčplēša zvaigznājs", šķiet, uzrakstīta ar iedvesmu un ar iedvesmu arī lasāma. Atliek vien nožēlot, ka tā ir tik plāna. (..) grāmatas lielākais trumpis ir nedogmatiska attieksme pret apskatāmo objektu. Dzīva, ļoti asprātīga valoda, kas padara monogrāfijas lasīšanas pieredzi līdzīgu daiļliteratūras baudīšanai. Erudīcija, kas apvienojas ar literāta talantu. Mērķtiecīgā citātu izvēle — tādus nevar izvēlēties nejauši, nezinot un neizjūtot."

Zane Radzobe. Detektīvs par Lāčplēsi. Diena, 15.11.2008

PAR OJĀRA LĀMA ZINĀTNISKO DARBĪBU

".. latviešu literatūrzinātne ir ļoti nozīmīgs nacionālās kultūras, varētu pat teikt, nacionālās esamības, elements. Bet, no otras puses, globalizācijas apstākļos, ar savu latviešu literatūru pūriņā vai nastiņā ejot pa pasaules ceļiem, es vienmēr jūtos bagāts, un mani stāstījumi par latviešu literatūru viegli ir vēruši durvis uz dailes un zinātnes diženām pilīm visā pasaulē. Ir viegli nodarboties ar to, kas pacilā un iedvesmo. Kā latviešu literatūrzinātnieki mēs esam latviskuma labas gribas sūtņi pasaulē, un mēs iepazīstinām, ieinteresējam."

Intervijā Mārtiņam Laizānam. Ubi Sunt, 23.03.2019.

"Vēl 19. gadsimta vidū latviešu valoda īpaši nopietni uztverta netika. (..) Ikviens latvis, pēc gudrības un veiksmes dzīvē tiekdamies, sākot pasaules ceļu, gluži kā pastalas uz naglas atstādams, tēva sētā atstāja arī latviešu valodu. Bet tad radās vīri, kas sāka dedzīgu valodas kopšanas darbu un darīja to ļoti izveicīgi. (..) Pagāja tikai nedaudz vairāk par pusgadsimtu un latviešu valoda jau kļuva par valsts valodu, un nu jau bija nobriedusi gan dzejas, gan domas laukā, gan arī spējīga izteikt valsts veidošanas nojēgumus. 21. gadsimts cēlis latviešu valodu statusā vēl augstāk, un tā kļuvusi par oficiālu visas Eiropas Savienības valodu."

Intervijā Laurim Veipam. Nelietot vokatīvu ir tizli. lsm.lv, 13.05.2017.

"Ejot pa pasaules ceļiem ar latviešu literatūru pūriņā vai nastiņā, vienmēr jūtos bagāts. Mani stāstījumi par latviešu literatūru viegli ir vēruši durvis uz dailes un zinātnes diženām pilīm visā pasaulē. Ir viegli nodarboties ar to, kas pacilā un iedvesmo. Latviešu literatūrzinātnieki ir latviskuma labas gribas sūtņi pasaulē."

Intervijā Evijai Laganovskai. Literatūras koka arborists. Domuzīme Nr.3, 2023. 

1972–1983
Rīgas 7. vidusskola
Bruņinieku iela 24A, Rīga
skolnieks

1983–1990
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Latviešu valodas un literatūras studijas LU Filoloģijas fakultātē - augstākā izglītība

1990–1993
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
studējis aspirantūrāLU doktorants 1993. gadā filoloģijas doktors (Dr.philol) literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakšnozarē, disertācijas tēma "Latviešu eposs: cilme un funkcionalitāte"

1991
Turku Universitāte
Turun yliopisto, Turku
folkloristikas studijas rudens semestrī

1995–2001
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Klasiskās filoloģijas studijas bakalaura un maģistra studiju programmā.Maģistra darbs "No retorikas uz estētiku: Longīna traktāts "Par cildeno""2001 Mg.philol.

2000
National and Kapodistrian University of Athens
Atēnas
Pavasara semestrī studējis grieķu valodu

2001–2002
Institute for Balkan Studies
Leof. Meg. Alexandrou 31, Thessaloniki 546 41, Greece
Grieķu valodas un kultūras studijas - vasaras semestros

2005
International Olympic Academy
Archaia Olympia 270 65, Greece
Studējis pavasara semestrī

08.2005
Aristotle University of Thessaloniki
Saloniki
Grieķu valodas un kultūras studijas

08.2013
Klaipėda University
H. Manto g. 84, Klaipėda 92294, Lithuania
Līdzdalībnieks Lietuviešu valodas un kultūras vasaras skolā

07.2018
National Library of Latvia
Mūkusalas iela 3, Rīga
Līdzdalība Baltijas digitālo humanitāro zinātņu vasaras skolā

1984–1986
Soviet Army
Mončegorska / Monchegorsk, Murmansk Oblast, Russia
Dienests PSRS bruņotajos spēkos

1992
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
1992-1995 Latviešu literatūras katedras asistents1995-1997 lektors1997-2003 docents2005-2018 LU HZF Domes loceklis2003-2011 asociētais profesors kopš 2011 profesors salīdzināmajā literatūrzinātnēkopš 2013 vadošais pētnieks salīdzināmajā literatūrzinātnē2010-2018 Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājskopš 2009 Baltu filoloģijas bakalaura studiju programmas direktors kopš 2019 LU Valodniecības un literatūrzinātnes profesoru padomes loceklis

2003–2004
University of Münster
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany
Vieslektors Slāvu un Baltijas studiju nodaļā

2018
War School / The National Defence Academy of Latvia
Ezermalas iela 8, Rīga
Kopš 2018. gada Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas viesprofesors

2019
Latvian Academy of Culture
Ludzas iela 24, Rīga
kopš 2019 LKA profesoru padomes loceklis