Ofēlija Sproģere
02.04.1915 – 31.01.2002
Ofēlija Sproģere (precējusies Jansone; 1915-2002) - literatūrkritiķe, tulkotāja. Studējusi Latvijas Universitātē romāņu valodas, strādājusi par skolotāju un bibliotekāri. Pirmās publikācijas kopš 1934. gada. Devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja Anglijā, 1954. gadā pārcēlās uz Zviedriju. Publicējusies laikrakstā "Tēvijas Sargs", žurnālos "Daugava", "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", "Latvju Mēnešraksts", trimdā – laikrakstos "Latvija", "Laiks", "Nedēļas Apskats", žurnālos "Sauksme", "Jaunā Gaita", "LaRA's Lapa". Publicējusi recenzijas un apceres par Aleksandra Čaka, Alfreda Dziļuma, Rūtas Skujiņas, Teodora Tomsona, Edvarda Virzas, Veronikas Strēlertes, Zinaīdas Lazdas, Andreja Eglīša, Mirdzas Bendrupes un citu autoru darbiem. Sastādījusi literatūrkritiķa Jāņa Rudzīša izlases "Starp provinci un Eiropu" (1971), "Tālos ceļos, savos ļaudīs" (1973), "Raksti" (1977); tulkojumi, piemēram, Džovanni Bokačo "Dekamerons" un citus darbus.