Dzimusi Raunas pagastā, kur dzīvojušas gan tēva, gan mātes dzimtas (attiecīgi Raunas pagasta Kosās un Baižkalna pagastā). Tēvs Pēteris Grīslis, māte Anna, dzimusi Karēlis. Abi nākuši no saimnieku ģimenēm. Vecāki pēc agrārreformas ieguvuši zemi un ap 1929. gadu "Lībānos" (tagad Smiltenes novada Launkalnes pagasts) izveidojuši jaunsaimniecību.
Bērnībā bijis daudz jāstrādā, jo mājas būvēšanai bankā ņemts kredīts. Nellija bijusi vecākā no trim māsām. Vidējā māsa Biruta kļuvusi par tēlnieci, jaunākā – Ira – strādājusi kolhozā.
Skolas gaitas N. Grīsle sākusi turpat netālajā Raunas Mārtiņa pamatskolā, vēlāk tās turpinājusi Rīgā – V. Osvalda ģimnāzijā. Mācījusies izcili, par to saņemot apbalvojumus. Pēc kara strādājusi Raunas Mārtiņa pamatskolā un mācījusies Cēsu skolotāju institūta neklātienes nodaļā. Mācību sesijas laikā 1948. gadā apcietināta. 1949. gadā notiesāta uz 25 gadiem bez apžēlošanas tiesībām par dzimtenes nodevību – sadarbību ar meža brāļiem. Sodu izciest nosūtīta uz Mordovijas labošanas darbu nometni. Šajā laikā sabojāta veselība.
1955. gadā atbrīvota, atgriezusies Latvijā, dzimtajā pusē. Bijušas problēmas atrast darbu biogrāfijas dēļ. 60. gados par pretpadomju rīcību (noorganizējusi jauniešiem Jāņu svinēšanu) atbrīvota no darba, pastāvīgi bijusi Valsts drošības komitejas redzeslokā.
Iesaistījusies Latvijas neatkarības atjaunošanas kustībā, piedalījusies Cēsu rajona politiski represēto biedrības izveidošanā, to arī vadījusi.