Par dzejas krājumu "Nāves paradīzē" (Valters
un Rapa, 1995)"Sējums iedalās vairākos tematiskos ciklos, kas arī daļēji saskan ar chronoloģisko secību. Piecdesmitie gadi apņem izsūtījumu un dzīvi, ja tas ir tas pareizais apzīmējums, ārpus Latvijas. Te traumatiskākie notikumi, kad fiziskam mocībām pievienojas pazemojumi un bezcerība Sibīrijas nometnēs. [..] Zihmaņa izjūtu un noskaņu aploks ir plašs, un viņa dzejas formas ar dažādiem ritmiem un bagātiem atskaņu virknējumiem, tradīciju maz iežogotas, uzrāda ko svaigu, oriģinālu. Katrā ziņā Zihmaņa dzejā ir daudz par daudz bagātības, lai kritisks pačalojums varētu to pienācīgi novērtēt. Šis sējums, ja nu ne gluži meistardarbs, ir pierādījums talantam, kuru nedrīkst ignorēt."Silenieks, J. Tautas likteņdziesma. Laiks, Nr. 17, 06.03.1996. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:296719|article:DIVL167|query:No%20manas%20asinsgrupas%20
Par dzejas krājumu "Tēvzemei un jaunībai" (Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2000)"Viena no M. Zihmaņa daiļrades raksturīgām kvalitātēm - nacionālpatriotiskā dzeja. Tā ir kontekstuāli lasāma dzeja - uz pusēm ar vēsturi, kad dzeja un vēsture ir māsas, kuru asinssaites ir nesaraujamas. [..] Zihmaņa dzejas būtiski svarīgs motīvs - brīvības cīņu motīvs, pretestības gars noziedzīgās impēriskās ideoloģijas un svešās mentalitātes ekspansijai. M. Zihmanis nav naida kurinātājs. Viņš līdz ar savas dzejas varoni ir gatavs piedot ļaundarim, kurš sapratis savu vainu un spēj nožēlot. [..] Kritisks realitātes izvērtējums M. Zihmaņa dzejā mijas ar vēlmi ticēt, ar pozitīvisku cerību uz savas tautas dzīvotspēju un kulturālas atzelšanas ceļu nākotnē - nākotnē, kas vienmēr aizsākas šodienā [..]."Lāms, E. Dzeja Tēvzemei un jaunībai. Literatūra un Māksla Latvijā, 04.01.2001. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:588350|article:DIVL135|query:No%20m%C4%ABlest%C4%ABbas%20pergamentiem%20
Par romānu "Nāves paradīzē" (Valters un Rapa, 2003)
"Autors labi izmanto kontrastēšanaspaņēmienu. Viņš sākumā rāda miera laiku dzīves idilli, uz kuras fona padomju atnestās šausmas izceļas jo spilgtāk. Daudz tiek izmantots dialogs. Ar dialoga palīdzību, vienai sacerējuma personai otru informējot, tiek informēts arī lasītājs. Tiesa, dialoga formā uz priekšu virzīts stāstījums parasti ir dzīvīgs."Silkalns, Ed. Solīja paradīzi, atnesa nāvi. Austrālijas Latvietis, 20.08.2003. http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:257242|article:DIVL267|query:N%C4%81ves%20parad%C4%ABz%C4%93%20