Mirdza Timma

Dzimusi aktiera Alberta Timmas un ārstes ģimenē.
Nodarbojusies ar vieglatlētiku, tāllēkšanu, augstlēkšanu, piedalījusies sacensībās; 1943: labojusi Latvijas rekordu augstlēkšanā, ar atzīstamiem panākumiem turpināja sportot arī Vācijā.

1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja deportēto slimnīcā Augsburgā.
1949: izceļoja uz ASV, kur turpinājusi medicīnas studijas.

1953: 8. augustā Portlandē salaulājās ar ārstu Paulu Koroševski; 1956: 3. aprīlī piedzimusi meita Lilliāna Astrīde Koroševska; 1960: piedzimis dēls Filips.
1958: augustā ar dzīves biedru Dr. Pauli Koroševski (pieņemot ASV pavalstniecību vīrs uzvārdu saīsināja –Koro) un meitu pārcēlušies no Astorijas Aregonā uz Barklejas pilsētiņu.

Ar literāro jaunradi sākusi nodarboties skolas gados. Darbi publicēti arī skolas žurnālā.

Pirmās literārās publikācijas 20. gs. 40. gadu sākumā.

Rakstījusi bērniem stāstus, ludziņas, galvenokārt pasakas, kurās tēlu izvēlē un ētisko vērtību apliecinājumā jūtama latviešu folkloras ietekme; trimdas periodikā publicēti arī dzejoļi.
Darbi iespiesti periodikā – laikrakstā "Laiks", "Laiks" pielikumā, "Latvija Amerikā", žurnālā "Mazputniņš".
Atstājusi 20 pabeigtas pasakas, divas garas pasakas: "Alamants" un "Mēs visi trīs", dažus nepabeigtus romānu fragmentus.

Literārie darbi1943: "Mirdzas pasakas".
1946–1947: "Pienenīte" (1–2).
1953: pasaku krājums "Zelta atslēdziņa".
1966: pasaku krājums "Miglas kamoliņš".
1969: "Jēriņa piedzīvojumi".

Lugu iestudējumi
1948: ludziņu "Karoga teiksma" iestudēja skauti Vircburgā (Vācija).
1949: ludziņu "Zaķīša Ziemassvētki" iestudēja Grosenbrodes (Vācija) latviešu skolas audzēkņi.
1953: pasaku lugu "Vairogs" iestudēja Hamiltonas (Kanāda) latviešu skolas audzēkņi.
1953: pasakas "Ziemassvētki mežā" dramatizējumu iestudēja Toronto latviešu skolas teātris.
1955: pasakas "Zelta atslēdziņa" dramatizējumu iestudēja Hamiltonas (Kanāda) latviešu skolas teātris.
1956: pasaku lugu "Rūķis Sarkansnīpis" iestudēja Bruklinas latviešu skolas audzēkņi.
1957: pasaku lugu "Caurās kurpes" iestudēja Bērklijas (Ziemeļkalifornija) latviešu skolas audzēkņi.
1957: bērnu lugu "Apburtā zeme" iestudēja Hamiltonas latviešu skolas teātris.
1958: pasaku lugu "Vairogs" iestudēja Otto Krolla teātra Jaunatnes kopa Čikāgā.
1960: pasaku lugu "Leļļu Lauma" iestudēja Takoma (ASV) jaunatnes pulciņš.
1961: lugu "Dzimtenes zeme" iestudēja Hamiltonas latviešu skolas teātris.
1962: pasaku lugu "Diegu spole" iestudēja Hamiltonas latviešu skolas teātris.
1963: lugu "Pilsētas meitene" iestudēja Hamiltonas latviešu skolas teātris.
1967: pasaku lugu "Princese un sunītis" iestudēja Mineapoles un St. Paula latviešu draudzes svētdienass skolas audzēkņi.
1970: pasakas "Mairas brīnumāboli" dramatizējumu iestudēja Hamiltonas latviešu draudzes svētdienas skolas bērni.
1972: pasakas "Ziemassvētki mežā" dramatizējumu iestudēja Sv. Andreja draudzes svētdienas skolas bērni Toronto.
1972: pasakas "Ziemassvētki mežā" dramatizējumu iestudēja latviešu skolas teātris Čikāgā.
1973: pasaku lugu "Princese un sunītis" iestudēja Sidnejas (Austrālija) Latviešu biedrības pamatskolas un vidusskolas audzēkņi.
2018: pasaku lugu "Sidraba egle" iestudēja Leļļu teātris Rīgā.

1959: vairākas lugas nodevusi Otto Krolla Kultūras birojam, kam arī pieprasāmas izrādes tiesības: "Vairogs", pasaka 3 ainās, "Apburta zeme", pasaka 3 ainās, "Karoga teiksma", luga 6 ainās, "Varoņa
alga", pasaka 3 ainās, "Leļļu Lauma" – Ziemassvētku pasaka bērniem 2 ainās, "Kā Mārtiņš brauca precībās" – uzvedums pēc tautas dziesmu motīviem.

Otrā pasaules kara beigās Rīgā Alfrēda Ūdra apgāda spiestuvē palika neizdots sakārtotais pasaku krājums "Pasaku turza".

1951: laikrakstā "Laiks" rodama ziņa, ka apgāds "Rīga" Oregonā plāno izdot pasaku romānu "Almants"; trūkst ziņu par šī manuskripta likteni.

Atstājusi divus pabeigtus, neiespiestus romānus – "Dzintarkrasta meitene" un Aizlūzušais zars", kuru vēlāk rakstniece mainījusi uz "Gājputnu sala".

1964: Amerikas Latviešu apvienības (ALA) Sporta biroja vieglatlētikas komiteja iedibināja Mirdza Timmas ceļojošo balvu.

Par krājumu "Mirdzas pasakas" (Alfrēda Ūdra apgāds, 1943)"Mirdza Timma, filoloģijas studente un pazīstama sportiste, savus pirmos soļus literatūrā dokumentējusi visai neierastā veidā – ar pasaku grāmatu. Šī grāmata liecina, ka autorei šai virzienā diezgan spilgts un tīkams talants. Viņai netrūkst teiksmainā pasaulē centrētas fantāzijas, kas pagaidām gan operē tikai ar pasakās iecienītiem tēliem, tāpat spējas plastiski veidot vielu un radīt situācijas. Timmas darbi ir īsta bērnu lasāmviela, jo balstās tikai uz krāsaina un dzīva fabulas risinājuma, neslēpjot sevī dziļākas atziņas. [..] Vispār "Mirdzas pasakas" tomēr liek noteikti cerēt, ka autore sava žanrā ar laiku sasniegs teicamus rezultātus."
Johansons, Andrejs. Grāmatas jaunatnei. Tēvija, 1943, 30. okt.

Par pasaku "Pienenīte" (Augusta Ozoliņa apgāds, 1946)"Timmas pasakas bērni lasa ar lielu prieku. Viņas panākuma avots ir viņas ārkārtīgi bagātā un greznā fantazija un dzīvā intrigas vērpējas spēja. Mitoloģisku būtņu – un cilvēku, kustoņu, stādu likteņus viņa sasaista, etnogrāfiskus rakstus ar kultūrvēstures ainām, operē ar morāli un dzīves gudrību, padarīdama to visu par piedzīvojumiem bagātā pienenītes ceļojuma elementiem, ceļojuma, kam jānorit debesīs, zemes virsū, upes un ezera dzelmē. Pienenītes odisejai rakstniece piešķīrusi cēlu mērķi, pašai pienenītei stiprus un viltīgus pretiniekus, un pasakas pirmā daļa (otra sekos) lasāma ar interesi, bērni to dara pat ar aizrautību. [..] Kā nepretencioza stāstītāja Timma jau visai raita. Šīs grāmatas vērtību un glītumu ļoti ceļ Austras Ogules divpadsmit ilustrācijas, kas ir vesels ievērojams stila darbs par sevi."
Baumanis, Arturs. Latvju Domas, Nr. 36, 1946.

Par pasaku krājumu "Zelta atslēdziņa" (Jāņa Zābaka apgāds, 1953)"Pašreiz mūsu rosīgāka pasaku autore ir Mirdza Timma, kas gadu maiņā laidusi klajā jaunu grāmatu ar deviņām pasakām, bērniem piemērotā lielā formātā, stiprā iesējumā, ar bagātīgiem zīmējumiem. [..] Viņa jau vairākus gadus ar sekmēm strādā pasaku novadā, un sevišķi izcēlusies ar savu fabulēšanu. raibo un sarežģīto stāstījumu. Viņas uztvere ir vienkārša, ar pirmatnējas naivitātes svaigumu. Viņa šķiet ļoti viengabalaina personība, ne velti tā blakus rakstīšanai izkopusi sportistes spējas. Autobiogrāfijā rakstniece pastāsta, ka bērnībā klausījusies pasakas vācu un franču valodā, un vēlāk sākusi pati sacerēt. Tiešām liekas, ka rakstīšana viņai veicas viegli. [..] Viņas priekšstati vairāk nāk no latviešu tautas teiku un pasaku pasaules. [..] Autores literārā patstāvība vairāk izpaužas fabulas sarežģīšanā uz izgreznošanā."
Liepiņš, Oļģerts, Pasaku pasaulē. Laiks, 1954, 13. febr.

Par pasaku krājumu "Miglas kamoliņš (1966)"Jaunajā krājumā "Miglas kamoliņš" ir 8 pasakas. Tajās darbojas putni, zvēri, zivis, kukaiņi, dažādas pārdabīgas būtnes, lietas un priekšmeti, kā arī cilvēki. Lielo tēlotāju pulku rakstniece raiti vada cauri visādām likstām. Ja tautas pasakās varoni parasti pārbauda 3 reizes, tad Timma dažkārt šo pārbaudījumu virkni pagarina. [..] Garajās pārbaudījumu virknēs īpaši izmanāma cīnītāju neatlaidība, kad dažreiz jāizstaigā tālas zemes un uzdevumam jāgatavojas ilgus gadus. Zinot, ka pasakas visvairāk aizrauj bērnus, bez raitajiem un interesantajiem notikumiem, svarīgas ir arī idejas, ko autors tajās ietver. [..] Bez raitās fabulas, idejām, viņa daudz domājusi par valodu. Bērni nevar uztvert garus, samezglotus teikumus. Tāpēc Mirdzas Timmas izteiksme vienkārša, tuva ikdienas valodai kā tautas pasakās."
Kalniņš, Nikolajs. Miglas kamoliņš. Laiks, 1966, 8. okt.

Mirdza Laimdota Timma

Rīgas 23. pamatskola
Rīga

1939
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
1939. gada beidza mācības.

1939–1943
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Medicīnas fakultātē; studiju virzieni: ģermāņu filoloģija, filozofija, zobārstniecība.

1941–1943
Rīga
Beigusi Fiziskās audzināšanas skolotāju kursus.

1950
Portlenda
Ieguvusi stipendiju, studēja Rīda (Reed) koledžā Portlendā zobārstniecību un brīvā laikā rakstīja pasakas bērniem un stāstus jaunatnei.

1952–1953
Oregona
Studēja Oregonas Universitātē (University of Oregon) vispārējo medicīnu.

Rīga
Goda filistre.

Latvija
Aktīva latviešu gaidu organizācijā, vēlāk kļuva gaidu vadītāja.