Par krājumu "Mirdzas pasakas" (Alfrēda Ūdra apgāds, 1943)"Mirdza Timma, filoloģijas studente un pazīstama sportiste, savus pirmos soļus literatūrā dokumentējusi visai neierastā veidā – ar pasaku grāmatu. Šī grāmata liecina, ka autorei šai virzienā diezgan spilgts un tīkams talants. Viņai netrūkst teiksmainā pasaulē centrētas fantāzijas, kas pagaidām gan operē tikai ar pasakās iecienītiem tēliem, tāpat spējas plastiski veidot vielu un radīt situācijas. Timmas darbi ir īsta bērnu lasāmviela, jo balstās tikai uz krāsaina un dzīva fabulas risinājuma, neslēpjot sevī dziļākas atziņas. [..] Vispār "Mirdzas pasakas" tomēr liek noteikti cerēt, ka autore sava žanrā ar laiku sasniegs teicamus rezultātus."
Johansons, Andrejs. Grāmatas jaunatnei. Tēvija, 1943, 30. okt.
Par pasaku "Pienenīte" (Augusta Ozoliņa apgāds, 1946)"Timmas pasakas bērni lasa ar lielu prieku. Viņas panākuma avots ir viņas ārkārtīgi bagātā un greznā fantazija un dzīvā intrigas vērpējas spēja. Mitoloģisku būtņu – un cilvēku, kustoņu, stādu likteņus viņa sasaista, etnogrāfiskus rakstus ar kultūrvēstures ainām, operē ar morāli un dzīves gudrību, padarīdama to visu par piedzīvojumiem bagātā pienenītes ceļojuma elementiem, ceļojuma, kam jānorit debesīs, zemes virsū, upes un ezera dzelmē. Pienenītes odisejai rakstniece piešķīrusi cēlu mērķi, pašai pienenītei stiprus un viltīgus pretiniekus, un pasakas pirmā daļa (otra sekos) lasāma ar interesi, bērni to dara pat ar aizrautību. [..] Kā nepretencioza stāstītāja Timma jau visai raita. Šīs grāmatas vērtību un glītumu ļoti ceļ Austras Ogules divpadsmit ilustrācijas, kas ir vesels ievērojams stila darbs par sevi."
Baumanis, Arturs. Latvju Domas, Nr. 36, 1946.
Par pasaku krājumu "Zelta atslēdziņa" (Jāņa Zābaka apgāds, 1953)"Pašreiz mūsu rosīgāka pasaku autore ir Mirdza Timma, kas gadu maiņā laidusi klajā jaunu grāmatu ar deviņām pasakām, bērniem piemērotā lielā formātā, stiprā iesējumā, ar bagātīgiem zīmējumiem. [..] Viņa jau vairākus gadus ar sekmēm strādā pasaku novadā, un sevišķi izcēlusies ar savu fabulēšanu. raibo un sarežģīto stāstījumu. Viņas uztvere ir vienkārša, ar pirmatnējas naivitātes svaigumu. Viņa šķiet ļoti viengabalaina personība, ne velti tā blakus rakstīšanai izkopusi sportistes spējas. Autobiogrāfijā rakstniece pastāsta, ka bērnībā klausījusies pasakas vācu un franču valodā, un vēlāk sākusi pati sacerēt. Tiešām liekas, ka rakstīšana viņai veicas viegli. [..] Viņas priekšstati vairāk nāk no latviešu tautas teiku un pasaku pasaules. [..] Autores literārā patstāvība vairāk izpaužas fabulas sarežģīšanā uz izgreznošanā."
Liepiņš, Oļģerts, Pasaku pasaulē. Laiks, 1954, 13. febr.
Par pasaku krājumu "Miglas kamoliņš (1966)"Jaunajā krājumā "Miglas kamoliņš" ir 8 pasakas. Tajās darbojas putni, zvēri, zivis, kukaiņi, dažādas pārdabīgas būtnes, lietas un priekšmeti, kā arī cilvēki. Lielo tēlotāju pulku rakstniece raiti vada cauri visādām likstām. Ja tautas pasakās varoni parasti pārbauda 3 reizes, tad Timma dažkārt šo pārbaudījumu virkni pagarina. [..] Garajās pārbaudījumu virknēs īpaši izmanāma cīnītāju neatlaidība, kad dažreiz jāizstaigā tālas zemes un uzdevumam jāgatavojas ilgus gadus. Zinot, ka pasakas visvairāk aizrauj bērnus, bez raitajiem un interesantajiem notikumiem, svarīgas ir arī idejas, ko autors tajās ietver. [..] Bez raitās fabulas, idejām, viņa daudz domājusi par valodu. Bērni nevar uztvert garus, samezglotus teikumus. Tāpēc Mirdzas Timmas izteiksme vienkārša, tuva ikdienas valodai kā tautas pasakās."
Kalniņš, Nikolajs. Miglas kamoliņš. Laiks, 1966, 8. okt.