PAR MIERVALŽA POĻA RADOŠO DAIĻRADI
"Par pagrieziena punktu māksliniekam vēl studiju laikā (1973) kļuva atziņa, ka viņu interesē pastarpināts realitātes atspoguļojums, proti, darbs ar attēlu. Viņš izvēlējās gleznot un zīmēt nevis no dabas, bet no fotogrāfijas (visbiežāk, paša uzņemtas). Miervaldis Polis un viņa dzīvesbiedre Līga Purmale drīz kļuva par fotoreālisma pionieriem Latvijā un visā Padomju Savienībā, sarīkojot (1974) Rīgas centrālajā Poligrāfiķu klubā (fotokluba "Rīga” telpās) pirmo personālizstādi. Ja Amerikā fotoreālisms bija uzlūkojams kā kontrreakcija abstraktajam ekspresionismam un ciešā saistībā ar kapitālistiskās sabiedrības patērnieciskumu, tad dzelzs priekškara otrā pusē tas deva iemeslu diskusijām par to, kas ir īstenība un kā to drīkst vai nedrīkst attēlot padomju mākslinieks. Polis atšķīrās no Rietumu kolēģiem ar lielāku radošās brīvības īstenošanu, daļā no šī perioda darbiem asprātīgi vienas kompozīcijas ietvaros pretstatot realitāti un realitātes imitāciju (cikls Ilūzijas uz grāmatas par Venēciju lapām, 1973) un realitāti un fantāziju (cikls Kolosu sala, 1975). Avangardiskais fotoreālisms aizveda Poli līdz Rietumu mākslas klasikai – trompe l’oeil jeb acu apmāna glezniecībai, kurā mākslinieks vairāku desmitgažu garumā spēja saskatīt arvien jaunus izaicinājumus, tikai nesen atzīstot, ka sasniedzis līmeni, kad spēj nekļūdīgi un nevainojami realizēt iecerēto. Savukārt Latvijas skatītāji Poli jau 70. gadu vidū pasludināja par sen gaidītu izcilību, – kaut marginālās izstāžu telpās eksponēti, viņa darbi pulcēja neskaitāmus interesentus. 20. gs. 80. gados gandrīz katrs Poļa darbs kļuva par notikumu, kas konkrētajā politiskajā situācija plaši rezonēja sabiedrībā, aizskarot ne vien estētiskās, bet arī patriotiskās jūtas. Viņa gleznu Sapņojums (1982) un Bārenis (Klusā daba ar bāreni pirmās Latvijas Republikas piemiņai, 1981) personāži kļuva par vizuālām metaforām, tāpat kā viņa „spontānā teātra” galvenais varonis – Bronzas cilvēks. Mainoties politiskajiem režīmiem, Polis mākslā izvēlējās dot priekšroku stabilitātei un tradīcijām, reizē iemantojot laikmetīgās mākslas celmlauža statusu."
Auziņa, Daina. Miervaldis Polis - ilūzija kā īstenība. JG289: Daina Auziņa. Miervaldis Polis (jaunagaita.net)