Miervaldis Bumbieris

Dzimis Rīgā tirgotāja ģimenē, bērnību un agros jaunekļa gadus aizvadījis Aizputē.
Agras jaunības iespaidi vismazāk izbālē gadu tecējumā. Kurzemes apriņķa pilsēta Tebras upes krasta, vēstures teiksmu apvītā Aizputes pils, Latvijas mazpilsētas intīmā gaisotne — tie ir meti, kas bieži atspoguļojas viņa literārajos darbos, lugās.

1944: devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1949: izceļojis uz Austrāliju. Pēc ieceļošanas Austrālijā pirmos 7 gadus strādājis necilus darbus Dienvidaustrālijas dzelzceļu operatīvā daļā.

Literārā darbībaLiteratūra saistījusi jau ģimnāzista gados. Rakstījis dzejoļus, kas iespiesti ģimnāzijas žurnālā, vēlāk universitātes izdevumos.
Pirmo lugu uzrakstījis Vācijas nometnē, tomēr nebija apmierināts ar tā kvalitāti un iznīcinājis.

1946: dzīvojot bēgļu nometnē Vācijā, iesaistījies teātra spēlēšanā, debitējot Jāņa Lejina lugā "Nebrauc tik dikti".
Kopš 1952: darbojies par aktieri un režisoru Adelaidas latviešu teātra ansamblī, kur izrādītas viņa lugas "Klaidonis" (1968), "Es redzu sauli" (1969), "Stamahits un es" (1970), "Mans krusttēvs" (1974), "Laime bija tik tuvu" (1975), "Vienas ziemas hercogs" (1989).
Teātrim pievērsusies visa Bumbieru ģimene dzīvesbiedre Irma, dēls Indulis un meita Veneta.
32 gadus bija Adelaides latviešu teātra ansamblī dažādos administratīvos amatos.
Piedalījies 98 iestudējumos, tēlojot vairāk nekā 40 galvenās lomas.
1958: debitēja kā režisors Somerseta Moema lugā "Vēstule".

Literārie darbi
1986: lugu krājums "Pīpes dūmos" (Austrālija).

Blakus teātrim darboties latviešu sabiedriskajās organizācijās
1975–1978: DV Austrālijas valdes priekšsēdis un DV Centrālās valdes loceklis.
Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vicepriekšsēdis Dienvidaustrālijā.
Muzicējis DV Adelaides nodaļas pūtēju orķestrī.
Dziedājis DV Adelaides nodaļas vīru korī "Daugava".
Adelaides Latviešu biedrības goda biedrs.

Ieguvis fitopatologa izglītību. Piedalījies starptautiskos fitopatologu kongresos ASC, Dienvidāfrikā un Eiropā.
1964: publicējis pirmo pētījumu par sakņu puves sēnītēm priežu sēkleņu audzētavās.
Raksti profesionālās publikācijās: "Australian Journal of Biological Sciences", "Plant Disease Reporter", "Australian Journal of Science" un citos.

Par radošo procesu Miervaldis Bumbieris teicis:
"Kad sāc rakstīt, fantāzija attīstās, idejas nāk klāt, luga sāk raisīties. Prozu nekad neesmu rakstījis. Tam man trūkst pacietības. Ja
rodas kāds aizmetnis, uzreiz iedomājos, kā attiecīgā vieta izskatīsies uz skatuves. Bet man nav noteiktas metodes vai plāna, kā lugas rakstīt."
Austrālijas Latvietis, Nr.1790 (09.08.1985)

Par lugu tematiku:
"Savās lugās nevienu nevēlos pamācīt. Visos darbos parādās mīlestības motīvs. Mīlestība taču redzama visā dzīvē un tā cilvēku pārveido. Vienīgi "Klaidonī" darbība ir politiska rakstura un risinājās Latvijā, bet citām lugām nav noteiktas darbības vietas. Lugā "Mans krusttēvs" skarta cilvēka brīvības ierobežošana un ģenētiska mechanika, par ko darbā daudz runāja, un kas pašlaik
ir tikpat aktuāla, ja ne aktuālāka. Pa reizei uznākot «luste» rakstīt tīru komēdiju. Patīkot rotaļāties ar valodu, dialogiem. Komēdija visu to atļauj. Piemēram, farsu Rakstnieku dienas Kukabara uzrakstījis, lai skatītajiem būtu ko pasmieties. Jautājumam, vai, rakstot lugas,
autors domā arī par teātra apmeklētājiem, Bumbieris atbild: "Dabiski, ka interese, ko domā publika. Ja publika nav atsaucības, nav patikas ne rakstīt, ne spēlēt. Rakstot tieši nedomāju, kā izpatikt publikai, bet ceru, ka tas notiks. Ja luga publikai patīk, autoram gandarījums. Speciāli neeju apkārt un neprašņāju, kā paticis. No skatītājiem turos pēc iespējas tālāk."
Zariņš, Aleksandrs. Jauns lugu krājums. Saruna ar dramatiķi, režisoru un aktieri Miervaldi Bumbieri Adelaidē Austrālijas Latvietis, Nr.1790 (09.08.1985)

Par lugu "Mans krusttēvs" autors teicis:
"Mana definīcija par lugu ir vienkārši - luga. Tā nav ne drāma, ne arī komēdija. Ja tas būtu iespējams, es šo darbu drīzāk nodēvētu par stāstu vai noveli ar ilustrācijām. Lugā kāds jauneklis stāsta par dažiem notikumiem viņa krusttēva mikrobiologa Jāņa Zemzara dzīvē. Stāstu ilustrē aktieri teātra veidā. [..] Varētu sacīt, ka šī luga savā apdarē visumā atgādina to drāmas veidu, ko dēvē par episko teātri."
Austrālijas Latvietis, Nr.1225 (03.05.1974"

Par lugu krājumu "Pīpes dūmos" (1986)"Krājumā "Pīpes dūmos" ietvertas piecas M. Bumbiera lugas: triju darbība rit Austrālijā, pirmās lugas notikumi mezglojas. Latvijā kādā Kurzemes mazpilsētiņā, bet lugā "Vienas dienas hercogs" M. Bumbieris liek pārcelties uz Kurzemes hercogisti un tikties ar populāro Sakšu Moricu. M. Bumbieris visbiežāk raksta par to, ko pats dzīvē vērojis un pieredzējis, viņš prot lugās uzzīmēt sulīgus, savdabīgus raksturus, raiti raisās dialogs, bet uz īpaši oriģinālu un dziļu problēmu risinājumu autors nedomā pretendēt, viņš rūpējies
par repertuāru savam kolektīvam."
Hausmanis, Viktors. Viens trimdas teātrniekiem. Literatūra un Māksla, Nr.32 (28.08.1992)

actor
director
play writer

–1940
Kazdang Agricultural Technical School
Kazdangas pils
1940: beidzis mācības.

1940
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika, jo, sākoties nacionālo studentu vajāšanām, no universitātes izslēgts.

1974–1979
The University of Adelaide
Adelaida
1979: beidzis studijas ar Master of Agricultural Science gradu par disertāciju "Phytophthora cryptogea priežu mežos Dienvidaustrālijā".

Aizpute
2. pasaules kara laikā darbojies Aizputes apriņķa pārvaldē.

1958–1973
The University of Adelaide
Adelaida
1958: sāka darbu Adelaides universitātes Vaita Lauksaimniecības pētīšanas institūta fitopatoloģijas departamentā.

1973
Dienvidāfrikas zemkopības ministrijas aicināts, strādā Stelenbosas augkopības institūtā, kur pētī augsnes sēnīšu, Phytophthora cinnamoni un P. Frytoga izplatību augļu un vīnu dārzos.

Daugavas Vanagi
Austrālija

Austrālāzijas fitopatologijas apvienības biedrs — dibinātājs.

Korporācijas "Patria" filistrs.

1942
Otrā pasaules kara laikā brīvprātīgi stājies karavīru rindās un cīnījies 25. Abavas bataljona sastāvā.

1945–1949
Eihštete
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.

1945–1949
Rēgensburga
Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.

1949–1998
Adelaida

1978
Anglija
Apmeklē vairākus pētniecības institūtus un papildinās Phytophthora sugu taksonomijā, Mikologijas Institūtā Londonā.

Adelaida

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Par ilggadēju un veiksmīgu darbību teātra mākslā.
1993