Mērija Saule-Sleine
15.11.1895 – 26.12.1982
Mērija Saule-Sleine (dzimusi Marija Šopa, precējusies Mērija Birkerte, vēlāk – Mērija Saule-Sleine; 1895–1982) – pedagoģe, folkloriste, valodniece. Skolotājas darbā aizvadījusi 30 gadus, strādājot dažādās Rīgas skolās. 20. gadsimta 20. gados rosinājusi savus skolēnus vākt folkloru; savāktās folkloras vienības līdz ar citu vācēju pierakstīto kopā ar dzīvesbiedru Pēteri Birkertu apkopojusi izdevumos “Latvju tautas anekdotes” (1925) un “Latviešu tautas sakāmvārdi un parunas” (1927).
Strādājusi Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā (1945–1963), piedaloties kolektīvās monogrāfijas “Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika” (1959, 1. daļa) un “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” (1972–1975, 1.–3. sēj.) izstrādē. Piedalījusies rakstu krājuma “Veltījums Jānim Endzelīnam” (1972) sagatavošanā. Uzrakstījusi atmiņas par latviešu rakstniekiem un kultūras darbiniekiem.