"Pirmā atzinība Mavrika Vulfsona grāmatai "Kārtis uz gaida!" – tā ne brīdi negarlaiko, bet aizrauj, intriģē un ir vizuāli tīkama. Pirmā vilšanās – memuāru pieticīgais biezums, salīdzinot ar tik spilgtas un reizē pretrunīgas personības mūža gājumu. [..] "Tā ir grēksūdze par manu vilšanos un citu pievilšanu," tagad saka mūsu maestro (tā savu kolēģi godājām, piemēram, Žurnālistu savienības lokā). Kalpot svešai varai un vienlaikus kritizēt to – tāds reizē nesmukums un gods ir bijis lemts daudziem. Te atkal Mavriks izslējās saviem līdzbiedriem pāri – ar savu erudīciju, perfekto vācu mēli, internacionālo draugu un paziņu loku. Un visu šo pulveri apbrīnojamā veidā saglabājis sausu arī tagad [..]."
Hermanis, Voldemārs. Katapultēts pret augstmaņu gribu. Literatūra. Māksla. Mēs, 19.06.1997.