PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "NĀK GAISMĀ PATI LAMPA" (MANSARDS, 2013)
"Pujāta dzejoļus – jau iepriekš, bet sevišķi jaunākajā krājumā – var skatīt kā matemātiskas formulas vai jēgas nesēju paradigmas, kurās brīvi ievietoti mainīgie, demonstrējot, kā risināma kāda valodas un domāšanas izteiksme. Nozīmju kolāžas neatspoguļo privātu vai kolektīvu apziņas-bezapziņas muzeju, kurā katrs artefakts ir erotiski uzlādēts ar cilvēcei nozīmīgu vēsturisku vai pārlaicīgu jēgu. Tās drīzāk ir kritiskas variācijas par to, kā šī jēga tiek radīta vai nevilšus rodas. (Pujāts gan teiktu, ka šāds noteikti nav dzejoļu nolūks, visas kombinācijas tapušas tikai tāpēc, ka tas licies "skaisti".)"
Baklāne, Anda. Pujāta dzeja, kā es to saprotu.
Latvju Teksti, Nr. 5, 2013.
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "MŪSU DZIESMA" (P–ART, 2006)
"Pujāta pasaules skatījums šajā grāmatā krietni atšķiras no to mūsdienu latviešu dzejnieku darbiem, kuros autori visu tiecas ieraudzīt nozīmīgu, jēgpilnu, tūkstoš neredzamām saitēm saistītu. Viņš atļaujas demonstratīvi norādīt, ka jēga, ja tāda vispār ir, šai dzīvē jāmeklē ar uguni, un to var atrast tikai dažās lietās – iespējams, mīlestībā, mūzikā, skaistumā. Viņam nav ilūziju, ka meklēšana varētu būt viegla un patīkama. Bet no viņa mokām dzimst tīra un skaista dzeja."
Vērdiņš, Kārlis. Pie mikrofona Marts Pujāts.
Diena, Nr. 127, 2006.
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "TUK TUK PAR SEVI" (PĒTERGAILIS, 2000)
"Autors vispatiesāk atklājas netieši – tēmās, tēlos, ritmos un citās formas niansēs, bet, lūk, tur es Martu Pujātu neieraugu. Neredzu spoguli, kurā saskatāma Marta Pujāta pasaule – viņa dzīvespieredze (lai cik tā īsa viņa gados), izpratne par cilvēkiem, lietām, to attiecībām, sakarībām un īpašībām. Par maz ir ieraudzīt to, uz ko skatās autors. Svarīgi ir, kā viņš visu to redz, svarīga ir atlase – kas no redzētā ir atspoguļojams dzejā. Svarīga ir autora noteiktā robeža starp būtisko un nebūtisko, iekšējo jēgu un ārpusējību. "Tuk tuk par sevi" – krājuma virsrakstā piesola Marts Pujāts, bet viņa tur nav, gandrīz nav."
Veidemane, Ruta. "Stacijas princips jeb "migla aptuvena", "notirpusi ikdiena".
Karogs, Nr. 3, 2001.
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "EJ NU EJ" (LIELS UN MAZS, 2020)
"Tikai sev raksturīgajā stilā Marts Pujāts ir debitējis bērnu dzejas žanrā, saglabājot savpato redzējumu par lietām, kādas tās ir. Viss, par ko Pujātam ir sakāms kāds vārds, kļūst par sprīdi neparastāks, nekā tas ierasti šķitis. Tāpat kā sarunā ar bērnu ik kustība iegūst jaunu nozīmi un priekšmets — funkciju."
Ķirķis, Raimonds. Latvijas Literatūras gada balva,
laligaba.lv, 2021.
PAR DZEJOĻU KRĀJUMU "DĀMA BALTOS DŽINSOS" (NEPUTNS, 2023)
"Nonācis līdz izteiktam lakonismam, pat minimālismam dzejā, Marts Pujāts šķietami atkāpjas malā, noslēpjoties novērotāja lomā. Izvairoties no jebkādas poetizācijas, viņš pārceļ metaforas smaguma centru no vārda uz lietu – ēku, cilvēku, koku; šīm visām lietām piemīt iekšējs spriegums un virzība. Un vienlaikus arī šajā Pujāta krājumā – iespējams, vēl spilgtāk nekā iepriekšējos – redzama viņa spēja radīt krājuma iekšējo mitoloģiju, tā specifisko likumu kopumu, kurus nav iespējams (vai varbūt nevajadzētu) definēt un aprakstīt ārpus krājuma robežām."
Melgalve, Ieva. Dāma baltos džinsos, laligaba.lv, 2024.