Par Martas Landmanes personību"Marta ir sava ceļa gājēja. Viņas dzeja nav ne mākslota, nedz sarežģīta, un viņas vārdu krājums sātīgs un bez samocīta pārspīlējuma. Tajā atspoguļojas visa viņas dzīve. Bagāta, reizēm skumja, pat lieliem posmiem traģiska."
Janovska-Ērenpreisa, Sarmīte. Marta Landmane - Dzeja raksta mani. Jaunā Gaita, Nr. 2060, 2010.
Par Martas Landmanes dzeju"Oriģināla, spējīga, apveltīta ar mākslinieces skatu, Landmane ar savu dzeju gūst arvien lielākus panākumus. Ir jāslavē viņas tieksme meklēt arvien jaunus ceļus dzejas mākslā, spodrināt dzejas ārējo formu, dzejas techniku un nezaudēt arī dzejniecei nepieciešamo emocionālo ievirzi, neļaut dzejai ieslīdēt tikai sausā techniskās pilnības meklēšanā. [..] Ja gribētu Martu Landmani raksturot kā dzejnieci, tad viņa būtu jāsauc par dabas liriķi. Ar vērīgu aci viņa uztver dabas īpatnības, un lauku daba, lauku ainavas viņai ir tuvas. Vislabprātāk viņa dzejo par rudeni. Rudenīgās dabas izraisītās skumjas parasti saistās ar kādu
zaudēto mīlestību - rezignācijas izjūtu radītā atmosfaira ar emocionāliem dzejas elementiem. Tāds smeldzes izraisīts apakštonis gandrīz katram Landmanes dzejolim."
Bērziņa, Lūcija. Martas Landmanes dzeja. Brīvā Latvija, 1995, 20. febr.