"Tikko pirms dažiem gadiem dabūjām tuvāk iepazīt šo kluso, smalkjūtīgo dzejnieci, kas visu mūžu gan dzīvojusi rakstniecībai līdzi, bet pati ar savu darbu atturīgi stāvējusi iesāņus, visus spēkus veltot jaunai paaudzei. Pazīstamas gan viņas bērnu ludziņas, bet maz kas zināms par viņas dzejas un prozas darbiem. Pāvila Gruznas 70 gadu Jubilejas svinībās Degaine tīkami pārsteidza viesus ar plašu, asprātīgi sacerētu Jubilāra biogrāfiju dzejā. Kopš tā laika viņa daudzkārt piedalījusies ziemeļu gala rīkotajos rakstnieku vakaros, pamazām gūstot sev prāvu skaitu draugu un cienītāju. Viņas dzejā nav skaļuma, nav nekā acīs krītoša – tur ir gan rāmais, ritmiskais balādes plūdums, gan atmiņu ainas, skatītas caur klusas rezignācijas prizmu. Ikviens, kas kādreiz viesojies Gruznu mītnē, nekad neaizmirsīs gaišo, mūžam smaidīgo Degaini, kuras viesmīlība prata izburt vai veselas dzīres no tā mazumiņa, kas trimdiniekam pie rokas. Arī garīgā ziņā šīs mājas bija kā oāze, kur atspirgst gars, kur dziļdomīgas pārrunas mijas ar atjautībām un asprātībām."
Emīls Skujenieks. Martu Degaini pieminot. Latvija, Nr.66 (30.08.1950)