PAR MĀRA SUBAČA RADOŠO DAIĻRADI
"Platie, melnie triepieni ir ātri, nervozi, satraukti. To kustība ir krustiska haotiska, nepabeigta. Melnais režģis it kā "peld" virs lapas baltā spilgtuma kā radot ilūziju par kaut ko telpisku aiz tā. Daļā darbu šis "režģis" papildināts ar akvareliskiem iekrāsojumiem, kuru skanīgums veido kopējo izjūtu skaistāku, līksmāku un mazina melni baltā varianta sasprindzinājumu. Te ir konkrētība un reizē tās arī nav. [..] Subača mākslas centrā kā tās domāšanas metode ir impulsīvs pieskāriens, it kā apziņas nekontrolēta rokas brīva kustība Tās uzvilktās līnijas un radītās kompozīcijas atspoguļo pašas sevi. Bet tā formulēt būtu pārāk nenoteikti. Var arī tā — tas ir emocionālās, garīgās situācijas pieraksts tajā līmenī, ko saucam par enerģētisko. Teiksim — vēja un smilts veidotā forma satur sevī pārdzīvojumu, un nav vārdu, lai to aprakstītu."
Latvijas Jaunatne, Nr.216 (28.09.1993)