Māris Melgalvs

Dzimis vācu valodas skolotājas un jurista, iekšlietu dienesta majora ģimenē.

1972–1975: Rīgas 49. vidusskolā mācījies vienā klasē ar Pēteru Brūveri, kuru aizvedis uz fotogrāfa Jura Krieviņa fotostudiju "Īriss", kopā darbojušies literatūras vēsturnieces un muzejnieces Līvijas Volkovas vadītajā Jauno muzejnieku pulciņā.
1971–1978: darbojies Jura Krieviņa fotostudijā "Īriss", Melgalva fotogrāfijas publicētas presē.
1978: Jauno autoru seminārā iepazīstas ar Egilu Plaudi, izveidojas radoša draudzība, vienam uzklausot otra domas par savu dzeju; kā radošai personībai nozīmīgi rakstnieki bijuši arī Ojārs Vācietis, Eduards Veidenbaums un Rūdolfs Blaumanis.
80. gadi: Melgalvs ir konsultants Jauno autoru semināros un nometnēs "Aicinājums".
1980: Rakstnieks uzdāvina savu dzejoļu krājumu "Meldijās iešana" komponistam Jurim Kulakovam, kurš tolaik domājis par savas grupas dibināšanu.
1981. gada 17. marts: Mazajā ģildē, vienā no pirmajiem oficiālajiem Jura Kulakova jaundibinātās grupas ''Pērkons'' koncertiem, tiek izpildītas dziesmas ar rakstnieka dzejas tekstiem.
1988. gada 31. janvāris: Latvijas Televīzijā izskan pirmais raidījums "Labvakar", kurš vienmēr sākās ar Jura Kulakova dziesmas "Labu vakar" (teksts – Māris Melgalvs) pirmajām taktīm.
1988: Māris Melgalvs lasa savu dzejoli "Kad pilna sirds"
Ieraksts: http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/dzejas-dienu-laiks...
2017: 20. martā Latvijas Radio 2 skanēja raidījums "Zelta graudi", kas bija veltīts Māra Melgalva 60. jubilejai.
Ieraksts: http://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/dzejnieka...
2020: Raidījums no cikla "Medus un etiķis" Radio Naba, par Māri Melgalvu stāsta literatūrzinātniece Janīna Kursīte.
Ieraksts: https://naba.lsm.lv/lv/raksts/medus-un-etikis/mari...

1976: pirmā publikācija – dzejolis "Un pēkšni es sāku justies tik maziņš..." Tukuma rajona laikrakstā "Komunisma Rīts" 20. aprīlī.

Dzejas krājumi

1980: Meldijās iešana (Liesma)
1984: Labu vakar (Liesma)
1989: Sarmots ugunskurs (Liesma)
1997: Mākoņu pasts pienāk vēlu (Preses nams)

Dzejas izlases

2005: Lietus lāses pieskāriens (Zvaigzne ABC)
2007: Deja virs bezizejas (Tapals)

Antoloģijas, kurās iekļauta autora dzeja

2000: Bezdibenis un plīvurdeja (Jumava)
2001: Ko dziedāja Rīgas gaiļi? (Pētergailis)
2017: 100 dzejoļi Latvijai (Zvaigzne ABC)

Par Māra Melgalva debijas krājumu '''Meldijās iešana''

''Māra Melgalva dzejoju grāmatā "Meldijās iešana" (1980) atrodam tādus "riteņus" – intuitīvi nojauzdams un patiesi pārdzīvodams uz savas ādas dažus nevēlamus procesus mūsu sabiedriskajā apziņā, dzejnieks ir meklējis un atradis savu. melgalvisku Izteiksmi, tuvu un saprotamu "padsmitnieku" un divdesmitgadnieku paaudzei. Zināmā mērā šī pirmā grāmata ir paaudzes morāles kodekss. Tas ir. ko no vecākām paaudzēm neviens nekad nav no visas sirds pieņēmis un par labu atzinis, kaut ari tās pamācības būtu desmitkārt derīgas un vajadzīgas.
Māra meldijas nav notīm, bet vārdiem rakstītas. Tas nav nekas jauns, minēsim tikai Pola Verlēna "Romances bez vārdiem" (1874), ir tikai cits gadsimts, tauta, valoda un mērķis. Māris Melgalvs brauc uz sava melgaviskā ritma riteņiem, kas būtībā ir tas pats latviešu tautas darba ritms, dzejnieka gēnos lerakstīts no vec... vecāku klausām un dainām. Pamēģiniet strādājot (rakstot sacerējumu, mazgājot grīdu utt.) dungot, skaitīt kādu viņa pantu un – varu derēt, uz ko vien vēlaties, – darbs veiksies labāk.''

Klāvs Elsbergs. Vai dzeja ir manta. Rīga, Padomju Jaunatne, nr. 240, 17.12.1980.''"Milzu dūša" savu ir paveikusi – Māra Melgalva debija tikpat uzmanību piesaistoša kā savā laikā Jāņa Rokpeļņa uznāciens ar "Zvaigzne, putna ēna un citi". Māris Melgalvs uzrunā mūs tieši, atklāti – sarunvalodu, vienkāršrunu, žargonu savīdams ar tautasdziesmas un ziņģes elementiem tā, ka jebkuram lasītājam viņš atstāj sena paziņas iespaidu. Savs puika, izrādās, ir šis dzejnieks Māris Melgalvs, panti vijīgi un skanīgi, un atsperīgi, valoda sulīga, kā no dzīves norakstīta. Pats sevi neviltodams, nepozēdams, nečīkstēdams, dzejnieks meklē sarunas biedru:

''Es jau tevi neizsmiešu,
Kaut gan nezināsi tu,
Vai es muldēšu vai liešu,
Jeb vai teikšu brīnumu.''''

Māra Misiņa. Vai teikšu brīnumu? Karogs, nr. 7, 01.07.1981."Paaudzes ir relatīvs jēdziens, bet man tas ir pilnīgi pieņemams, jo ir talantīgu cilvēku grupas parādīšanās likumsakarības. [..] Mana paaudze ienāca 1977./1978. gada [Jauno autoru] seminārā. [..] kopēji mums bija ētiskie kritēriji – attieksme pret dzīvi, pret tautu, pret lasītāju; godīgums gan citam pret citu, gan pret savu darbu."

Manas problēmas vairs nav nav manas. Ar Māri Melgalvu sarunājas Eduards Liniņš. Karogs, nr. 10, 211. lpp, 1990.

Par sadarbību ar grupu ''Pērkons''

Lielākā daļa "Pērkona" dziedāto dzejoļu uzrakstīti jau krietni pirms iepazīšanās ar Juri Kulakovu. 1980. gada septembrī, kad iznāca mana pirmā grāmatiņa "Meldijās iešana", Juris bija viens no pirmajiem, kuram uzdāvināju autoreksemplāru. Oktobra beigās mani sagaidīja milzīgs pārsteigums – uzzināju, ka savi 13 dzejoļi iegūluši Jura nošu lapās. Pēc pāris mēnešiem radās "Pērkons". Tas, ka šīs dziesmas joprojām vēl klausās, sniedz man pat lielāku gandarījumu nekā iespēja publicēties presē. Jo Jurim izdevās pārtvert to dzirkstelīti, kuras dēļ vispār sāku rakstīt. Tie nebija saukļi, kā tu saki savā jautājumā, tie bija hiper-, super- un antisaukļi, kurus savā jaunības "dusmīgumā" sāku rīmēt, naivi cerēdams aizdambēt liekulības un patērētkāres melnās straumes cilvēku apziņā. Mēģināju mūsdienu neloģismus un paradoksus savīt kopā ar tautasdziesmās, pasakās un tautas pieredzē iešifrētajām bagātībām – cik nu tas bija manos spēkos. Protams, kombinācijā ar smago roku tas izklausījās graujoši un ne vienmēr arī tika pareizi saprasts.

Ieva Raiskuma. 10 jautājumi MM. Latvijas Jaunatne, nr. 72, 14.04.1990.

Par Melgalva daiļrades stilistiku

"Melgalva dzejā spilgti izpaužas 80. gadu jauno dzejnieku darbiem raksturīgie motīvi un poētika. Melgalva dzejā ironija un pašironija savijusies ar folkloriski gaišu pasaules skatījumu. Arī poētikai raksturīga stilizācija tautasdziesmu garā un pārfrazējumi, akcentēts dzejoļu skaniskais veidojums. Autora pozīcija atklājas paradoksos un parodijā. Melgalvs – viens no pirmajiem savas paaudzes dzejniekiem (krājums "Sarmots ugunskurs"), kurš ierunājas par ieilgušā opozicionārisma bīstamību, pretstājas mehānisku atražošanu. Viņš mudināja uz konstruktīvu pašstājas veidošanu. Krājumā "Mākoņu pasts pienāk vēlu" dzejniekam pašstāju izdodas realizēt tikai idejas līmenī, viņa dzejas "es" dzīvo nepievilcīgajā, lai gan atmaskotajā un šaustīgajā tagadnē, nerodot tajā pozitīvus pamudinājumus."

Ieva Kalniņa. Māris Melgalvs: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 398. lpp.