""Ģertrūde" bija sarakstīta ar izveicību, kāda var piemājot tikai īstenam skatuves pazinējam, vai bagātīgi apdāvinātam rakstniekam. Šinī lugā redzējām patiesi gabalu no pašu dzīves, tie bija patiesi latvieši, kurus satikām še kā mīļus, vecus, pazīstamus. Visi mums priekšā vestie skati bija pazīstami atgadījumi, bet īsts poēzijas gars viņus darīja smaršainus, tā sakot pārsmalcināja."Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. R.: 1890, 37.–39.lpp.
"Pagājušā gadusimteņa septiņdesmitos gados dramatiskās rakstniecības laukā ar viņu varēja mēroties tikai vēl Ādolfs Alunāns. Ka Mariju Pēkšēnu arī tagad maz, pārāk maz pazīstam, tur vainojams tas apstāklis, ka viņas lugas palikušas neiespiestas."
Arturs Goba. Ievērojamās latvietes mūsu nacionālās atmodas laikmeta sākumā. Zeltene Nr. 17, 1931.
"Viņa bija klusas dabas cilvēks, un ar rakstniecību iesāka nodarboties jau, dzīvodama "Nuķos". Stāsta, ka savu drāmas personu lomas studēdama, viņa staigājusi domās nogrimusi un it kā citā, ārpasaulē dzīvodama, reizēm klusu šo to runādama, tādējādi vēršot uz sevi mājinieku ievērību, kuri savā starpā apspriedušies un sākuši prātot, vai tik Marijai nerādoties ārprāta pazīmes."
J. Misiņš. Marija Pēkšēna, tautiskā laikmeta rakstniece. Rīgas Latviešu Biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums, 18., 1926, 121.–157. lpp.