Search

Marija Krasavicka

1 picture
Marija Krasavicka
Avots: Bērsons, Ilgonis. Padomju Latvijas rakstnieki. Rīga: Liesma, 1976, 594. lpp.
Roles: author, journalist, prose writer

25.02.1920 – 29.05.2004

Marija Krasavicka (1920–2004) – Latvijas krievu rakstniece un žurnāliste. Dzimusi Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Maskavā beigusi vidusskolu (1938). Latvijā ieradusies reizē ar padomju karaspēku 1944. gadā. Strādājusi Latvijas PSR telegrāfa aģentūrā (1944–1947), bet darba mūža lielākā daļa bijusi saistīta ar Latvijas dzelzceļu, strādājusi laikrakstā “Latvijas Dzelzceļnieks” (1947–1949, 1952–1962, 1967–1975). Iznākuši septiņi stāstu krājumi un romāns. Krasavickas darbu centrā ir jaunatne, jauniešu pieaugšanas stāsts, veidojoties par stiprām, atbildīgām personībām.

  • Author (8)
  • Person of reception (4)

    • Birth time/place

    25.02.1920
    Bešenkoviči
    Dzimusi Besenkoviču rajonā.

    Place/time of death

    29.05.2004
    Rīga

    Personal information

    Dzimusi 1920. gada 25. februārī kalpotāju ģimenē.

    Professional activity

    1960: almanahā "Парус" iespiests pirmais stāsts "Подснежники" ("Sniegpulkstenītes").
    1963: žurnālā "Юность" (Maskava) iespiests stāsts "Если ты назвался смелым" ("Ja esi sevi nosaucis par drosmīgu").

    Stāstu krājumi1965: Если ты назвался смелым (Ja esi sevi nosaucis par drosmīgu)
    1966: Мы – взрослые (Mēs – pieaugušie)
    1968: Фирменный уходит в рейс (Firmas vilciens dodas reisā)
    1970: Без страха и упрека (Bez bailēm un pārmetumiem)
    1972: Бывает и так... (Gadās arī tā...)
    1980: Неслыханное дело (Nedzirdēta lieta)
    1984: Память о первой любви (Pirmo mīlestību atceroties)
    Romāns1977: Снимки для семейного альбома (Fotogrāfijas ģimenes albumam)
    Bērniem1987: Санины сквзки (Saņas pasakas)

    Quotes

    Par Marijas Krasavickas stāstu varoņiem"Stāsta jaunos varoņus, tāpat arī turpmāko rakstnieces darbu ("Mēs – pieaugušie", "Firmas vilciens dodas reisā", "Bez bailēm un pārmetumiem", "Notiek arī tā...", "Fotogrāfijas ģimenes albumam" u. c.) personāžu darbos un rīcībā vieno kopīga iezīme – organiska pārliecība, ka labais cilvēkos un dzīvē vienmēr uzveic ļauno. M. Krasavicka pārliecinoši pierāda, ka ticība labā uzvarai prasa no cilvēkiem aktīvu dzīves pozīciju, noteiktus tikumiskus kritērijus, pastāvīgu savas rīcības, vīrišķības, neatlaidības, pašaizliedzības prioritāti. Viņi nedrīkst būt vienaldzīgi pret apkārt notiekošo. [..] Katram rakstniekam ir savs cilvēka tips, literārā varoņa tips, kurš piesaista viņa uzmanību, rosina radošo enerģiju. Tāds varonis ir arī M. Krasavickai – spēcīga personība, stipra sieviete, darbīga un lepna, spējīga uz saviem pleciem iznest dzīves smagākās likstas un saglabāt kristāltīras jūtas, nepakļauties vājuma mirkļiem. [..] M. Krasavickas varone – viengabalains, mērķtiecīgs tēls; reiz noticējusi, nevar pārkāpt savai ticībai, saviem ideāliem, lai ko tas viņai arī maksātu. Ideāli un ticība kļūst par viņas rakstura sastāvdaļu."

    Bāls, Voldemārs. Ar ticību labajam. Karogs, 1980, Nr. 2.

    Occupations

    author
    journalist
    prose writer

    Name at birth

    Мария Петровна Красавицкая

    Education

    –1938
    Maskava
    Beigusi vidusskolu

    Working place

    1938–1941
    Maskava
    Strādājusi namu pārvaldē.

    1941–1943
    Maskava
    1. Maskavas medicīnas institūts, grāmatvede

    1944–1947
    Latvijas PSR telegrāfa aģentūra
    Rīga
    Redaktore

    1947–1949
    Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
    Rīga
    Literārā līdzstrādniece

    1949–1951
    Latvijas Valsts izdevniecība
    Rīga
    Korektore un redaktore

    1952–1962
    Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
    Rīga
    Literārā līdzstrādniece

    1963–1967
    Rīga
    Baltijas dzelzceļa tehnikas nams, vecākā inženiere

    1967
    Laikraksts "Latvijas Dzelzceļnieks"
    Rīga
    Atbildīgā sekretāre

    Residence

    1944–2004
    Rīga

    Participation in organisations

    1964
    Latvian Soviet Writers’ Union
    Rīga
    Biedre