“Marijas Šmites and Lilijas Sērmūkšes ceļojumu aprakstiem, protams, nejaušs raksturs un tie nekā mūsu garīgās kultūras apcirknī sevišķa neienes.”
Birkerts, Antons. Latviešu sieviete plašāku centienu laukā. Dzimtenes Vēstnesis, 1912.
"(..) būdams Smiltenes novada cilvēks, biju laimīgs, sastopot senu smiltenieti – sirmu, bet garā žirgtu dāmu. Tā ir Marija Šmite, profesora P. Šmita atraitne, kas savā laikā Mājas Viesa Mēnešrakstā un Austrumā diezgan daudz rakstījusi par Ķīnas dzīvi un kultūru, tulkojusi Turgeņeva noveles utt. Tālajos Smiltenes laikos Vensku Edvards–Skujenieks viņai veltījis daudzus dzejoļus. Arī tagad, kā jau teicu, Šmita kundze garā moža, strādā par skolotāju ģimnāzijā, priecājas, ka ir darbs un spēks to darīt."
Ērmanis, Pēteris. Rakstnieki un mākslinieki Traunšteinas nometnē. Latvija, Nr. 98, 08.10.1949.