Par Margaritu Kovaļevsku kā mākslinieci un ilustratori
"Dzīvesprieka akordi saskatāmi M. Kovalevskas akvareļu un zīmējumu izstādē Rīgā, Raiņa bulv. 15. Bagātīga domu un jūtu pasaule raisās spējīgās mākslinieces dzīvi tvertā, komikas un humora piesātinātā zīmējumu klāstā. Sevišķi tuvu autore piegājusi bērnu dvēseles rosinošai fantastikai, pārveidodama reālās būtības saturu gan pasakainā, gan dzīvespriecīgā skatījumā."
Jaunākās Ziņas, 1937, 16. janv.
"Viņai ir dzīva iztēle, nemākslots humors un vienkārša, reizēm pat pārsteidzoši vienkārša pieeja sižetam. Visi 104 izstādē redzamie nelielie zīmējumi patiesībā ir ilustrācijas un laba puse no tiem iederētos bērnu grāmatā. Šie zīmējumi pa lielākai daļai ir eksprompti – acumirklīgas iedvesmas vai iedomas uzmetumi, ar visām raksturīgām priekšrocībām un trūkumiem. Enerģiskās līnijas ir dzīvas, dažiem vilcieniem apzīmētās figūras kustīgas, sejas izteiksmes pilnas, bet arī pakļautas nejaušībām un bieži diezgan paviršas. [..] piemīt gluži laba krāsu sajūta, viņa smalkjūtīgi nosvaro pelēkzilganas un dzeltenīgas gammas un ļoti atjautīgi iekombinē savas figūras un plankumus formātā."
Eglītis, Anšlavs. Margaritas Kovaļevskas izstāde.
Latvijas Kareivis, 1937, 22. janv.
Par romānu "Posta puķe" (Grāmatu Draugs, 1962)
"Pasaules literatūrā ir diezgan romānu, kas uzrakstīti pilnskanīgā dzejas izteiksmē. Arī latviešu rakstniecības trūkumi romāna formas izkopšanā varētu būt novēršami.Šādā situācijā iznācis
Margaritas Kovaļevskas romāns
Posta puķe, kas dod vēlamo un gaidīto paraugu, kas rāda, kā romāna techniskā forma apvienojama un piepildāma ar dzīvu dzeju. [..] Romāns ir vēstījums par personām un notikumiem pilnā dzejas izteiksmē, lietojot visas valodā slēptās iespējamības. [..] Posta puķes darbība risinās 20-to gadu sākumā kādā Zemgales novadā (Jaunsvirlaukā un Sesavā), kas, blakus minot, ir tieši kaimiņos Virzas Salgalei. Romāna valoda ir šo novadu tautas valoda, tā ir neparasti dzīva, bagāta un tīra, jo tai nav nekādas literāras mākslotības. Valodas veidošanā lietoti tikai literāri avoti – tautas dziesmas un - nedaudz – bībeles valoda (blakus minot, tie paši divi un tādos pašos samēros kā Straumēnos). [..] Posta puķi var lasīt kā pasaku, tā saista nevis ar notikumu ritēšanu, bet apbur ar notikumu pārsteidzošu un aizdabisko izvēršanos, teiksim – izplaukšanu. [..] Galvenās personas, blakus personas un pat pavisam epizodiskās, kam rakstniece pieskaras tikai pāris rindkopās, visas ir parādītas ar pilnu psīchisko krāsu. [..] romāns nav tikai paraugs mūsu rakstniecībai vien. Tas ir ari īsts tautas romāns, kas uzrunās visu paaudžu lasītājus. Latviešu valodu tajā var nevien mācīties, bet arī baudīt."
Kalve, Vītauts. Notikums stāstniecībā.
Laiks, 1962, 12. maijā.
Par grāmatu "Astoņpadsmit" (Ziemeļblāzma, 1967)
"1967. gadā M. Kovaļevska publicē "dienas grāmatu par saviem 18 gadiem – Astoņpadsmit... Tas ir svaigi uzrakstīts, īstenības un tiešuma bagāts stāsts, ka pamata, kā Kovaļevska pati saka, no dzimtenes līdz paņemta veca dienas grāmata, rakstīta 18 gadu vecumā, un kur būtība nekas nav sagrozīts vai pārveidots, tikai apkopta valoda un papildināts kāds tēlojums. ''Šī grāmata mūs noved tieša saskarsmē ar cilvēkiem un sabiedrību Latvijā no 1928. gada 8. oktobra līdz 1929. gada 5. septembrim." Šajā grāmatā
autore stāsta par savām skolas gaitām Jelgavas vidusskolā, tad Liepājas arodskola. [..] Grāmatas beigās autore apraksta Rīgu, kur noliek iestāju eksāmenu Mākslas akadēmijā, Miesnieka studija. Kā jau dienas grāmatā, te aprakstīti personīgie piedzīvojumi, domas, vērojumi."
Eglīte, Zenta. Margaritas Kovaļevskas grāmatas.
Austrālijas Latvietis, Nr. 1443, 1978, 1. sept.