Search

Margarita Biezaite

3 pictures
Margarita Biezaite
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās, Rīga: Zinātne, 2003.
Margaritas Biezaites vēstule Annai Eglienai (pirmā puse)
Literātes un mākslas pedagoģes Margaritas Biezaites (1921–2007) vēstule Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja galvenajai fondu glabātājai Annai Eglienai (1952) 1996. gada 3. jūnijā.
Vēstule glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 860564.

Teksta atšifrējums:

3.6.96 (labajā pusē)

Mīļā Anna –

es gan laikam nesaprotu kā Latvijā lietas tiek kārtotas –

kad man Bruno Krūmiņš parādīja no I. [Ivara] Zukuļa kunga saņemto vēstuli – es mēģināju viņu nomierināt, ka tas tikai tāds mazs pārpratums no jūsu muzeja puses – jo visi materiāli no Austrālijas jau ir ceļā uz Rīgu. No vēstules satura to gan nevarēja konstatēt un Adelaidē – LAAZ valdes sēdē man viens otrs uzstādīja diezgan jocīgus jautājumus. Nu ir vēl trakāk – šodien saņēmu laikrakstu Aust. Latvietis un tur ievietota Ivara Zukuļa vēstule – aicinājums sūtīt mūzikas materiālus Raiņa muzejam – itkā viņš neko nezinātu par to, kas patreiz notiek. –

Es būtu gan varējusi sagaidīt, ka laikrakstā parādīsies no Zukuļa kunga kāds vārds par to, ka Austrālija turpu nosūta visu lielo mūzikas materiālu krājumu – bet nē – itkā Rīgā nekas par to nebūtu zināms.

Piedodiet man, ka rakstu tik asi, bet es tiešām nesaprotu, kas notiek un kādēļ tāda vēstule sūtīta mums!

Man ir neērti visas latviešu sabiedrības priekšā, ka tas tā notiek, jo te jau arī visi nebija vienis prātis, ka šī lielākā pasaules mūzikas krātuve jāsūta uz Rīgu. Vēstule izraisīs atkal jaunas vētras un nesaprašanos.
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.

Margaritas Biezaites vēstule Annai Eglienai (otra puse)
Literātes un mākslas pedagoģes Margaritas Biezaites (1921–2007) vēstule Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja galvenajai fondu glabātājai Annai Eglienai (1952) 1996. gada 3. jūnijā.
Vēstule glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, RTMM 860564.

Teksta atšifrējums:

Anna, man vēlreiz jābrīnas, kā muzeja direktors tā varēja rīkoties.

“Austrālijā dzīvojošie tautieši” visi zina, ka cik daudz materiālus esam sakrājuši un ka tie visi tagad ir ceļā uz Rīgu – nesaprašana būs liela! – šis paziņojums man daudz liek pārdomāt, vai esmu rīkojusies pareizi, vai vajadzēja tādā veidā likvidēt mūzikas krātuvi Austrālijā.

Ceru, ka varētu ar Zukuļa kungu šīs lietas pārrunāt un kaut ko labot.

Jums visu labu vēlot,

Margarita

N.B. Būšu Rīgā 16. jūn.
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ruta Kurpniece.

Roles: educator, folklore researcher, public employee, writer

30.07.1921 – 19.11.2007

Margarita Biezaite (dzimusi Vuss, 1921– 2007) – mākslas pedagoģe, literāte, muzikāli sabiedriska darbiniece. Sarakstījusi grāmatu "Latviešu kultūras dienas Austrālijā. 1971-1990" (1995). Sastādījusi skaidrojošu vārdnīcu latviešu tautasdziesmu leksikai "Atslēdziņa" (1986), kopā ar Ēriju Biezaiti "Mūzikas krātuvē savākto izdevumu rādītāju" (1989) un "Mūzikas krātuves skaņdarbu katalogu" (1992). Kopš 1996. gada atkal dzīvoja Latvijā.

  • Author (2)
  • Person of reception (3)

    • Birth time/place

    30.07.1921
    Rīga

    Place/time of death

    19.11.2007
    Rīga

    Personal information

    1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju.
    1949: pārcēlusies uz Austrāliju.

    1941: apprecējās ar Ēriku Biezaiti (1911–1994).
    1944. gada oktobrī: jaunā ģimene no Liepājas ar kuģi devās ceļā uz Vāciju.
    1949: izceļoja uz Austrāliju. Bērni Austris, Māra un Laima.
    1960: pie meitas no padomju Latvijas ieradās māte Lizete Vuss.
    1996: atgriezās uz dzīvi Latvijā.
    1997: pārvedusi uz Latviju un nodevusi Rakstniecības un mūzikas muzejam Ērika un Margaritas Biezaišu Latviešu mūzikas krātuvi, kā arī daļu materiālu no pašas organizētā un 1970–1990 vadītā Latviešu muzeja Austrālijā.

    Professional activity

    Sarakstījusi grāmatu "Latviešu kultūras dienas Austrālijā. 1971–1990" (1995).
    Sastādījusi skaidrojošu vārdnīcu latviešu tautasdziesmu leksikai "Atslēdziņa" (1986), kopā ar Ēriku Biezaiti "Mūzikas krātuvē savākto izdevumu rādītāju" (1989) un "Mūzikas krātuves skaņdarbu katalogu" (1992).

    Publikācijas laikrakstā "Austrālijas Latvietis", Austrālijas latviešu Rakstnieku dienās referējusi par literatūru ("Pumpura Lāčplēša simtgade", "K. Barona simtpiecdesmitgade", par Annu Brigaderi, Jāni Jaunsudrabiņu, Āriju Elksni, Māru Zālīti u. c.), teātri, mākslu.

    Vairākkārt bijusi Latviešu apvienības Austrālijā kultūras dienu vadītāja, Austrālijas latviešu Rakstnieku dienu organizētāja.
    1970–1990: organizēja un vadīja Latviešu muzeju Austrālijā.

    Piedalījusies ar gleznām, grafikas un emaljas darbiem Dienvidaustrālijas mākslinieku, Austrālijas latviešu Kultūras dienu un citās izstādēs.
    Dziedājusi Adelaidas Latviešu biedrības jauktajā korī.

    1961–1962, 1976–1978: Latviešu Apvienības Austrālijā un Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē kultūras daļas vadītāja.

    Occupations

    educator
    folklore researcher
    public employee
    writer

    Name at birth

    Vusa

    Education

    Austrālija
    Mācījusies Dienvidaustrālijas mākslas skolā.

    The University of Adelaide
    Adelaida

    –1935
    Rīgas 36. pamatskola
    Rīga

    1935–1936
    Millera proģimnāzija
    Rīga

    1937–1942
    Rēzeknes skolotāju institūts
    Rēzekne

    Participation in organisations

    Austrālija
    Dievidaustrālijas mākslinieka apvienība Royal S.A. Society of Arts.

    Latviešu Rakstnieku apvienība

    Austrālija
    Austrālijas mākslinieku apvienība.

    Emigrated

    1944
    Vācija
    Devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

    1949
    Austrālija
    No Vācijas izceļoja uz dzīvi Austrālijā.

    Working place

    1950–1952
    Adelaida
    Adelaidas latviešu sestdienas skolas vadītāja.

    1955–1961
    Adelaida
    Mākslas un pedagoģijas zinību skolotāja Adelaidas ģimnāzijā.

    1961–1981
    Adelaida
    Mākslas un pedagoģijas skolotāja Augstākās izglītības koledžā.

    Buried

    30.11.2007
    Rīga

    Awards

    The Order of Three Stars
    Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1998. gada 8. aprīļa lēmumu.
    IV šķira
    1998