".. šodienējā izcilā latviešu valodas zinātniece Māra Soikane-Trapāne savā bērnībā nav nevienu dienu bijusi latviešu skolās, jo tādu Vācijā nebija. Latviešu valodu, tās mīlestību un kultūras apziņu viņā ir iedēstījuši un ieaudzinājuši tēvs Juris un māte Ņina. Nu redzam, kas no šiem sākumiem latviešu ģimenē ir veidojies un tapis: mums ir jauna, apdāvināta latviešu valodas un kultūras pētniece un zinātniece – Māra Soikane-Trapāne. Viņas ilgais, pacietīgais darbs šim mūsu laikam tik vajadzīgās vārdnīcas radīšana un viņas darbi, veikumi latviešu skolās, sabiedrībā, organizācijās un presē bez skaļuma vēsti, ka to visu bez īstas mīlestības un veltīšanās nevarētu vis padarīt un veikt. Visos šinīs pasākumos Māra ir ar sevi visu. Viņas rakstus lasot un viņā klausoties, ir sajūta, ka Mārai latviešu valodas dzīvošana ir viņas mīlestība un viņas pašas dvēseles īstā un pilnīgā elpošana."
Klīdzējs, Jānis. Latviešu valoda – pašiem un svešiem. Laiks, 1986, 26. martā.
Par vārdnīcu "Latviešu valodas pamata un tematisks vārdu krājums" (Rockville, 1985)"Grāmata ir pirmā šāda veida vārdnīca latviešu valodā. Sastādītājas vārdiem runājot, "vārdnīcas galvenais mērķis ir seklas un trūcīgas latviešu valodas paplašināšana, vienlaikus nostiprinot arī valodas pamatus. Vārdnīca domāta visām paaudzēm. [..] Vārdnīcas pirmo daļu veido latviešu vārdu pamatkrājums. Tajā alfabētiskā secībā sakārtoti 1.000 visbiežāk lietotie latviešu rakstu valodas vārdi. Vārdi tulkoti angļu valodā, sniedzot to dažādās nozīmes un ilustrējot tās ar piemēriem. Pētījumos aplēsts, ka pirmie 1000 visbiežāk lietotie latviešu valodas vārdi sedz līdz 75 proc. jebkura teksta. Pamata krājuma vārdi derīgi, lai vārdnīcas lietotājs spētu izteikties vienkāršākā sarunā. Vārdnīcas otrā daļa ir tematisks vārdu krājums, kas aptver ap 6000 vārdu, tātad vārdnīcas kopējais apjoms satur ap 7000 vārdu. Tematisko vārdu krājumu veido 19 tematiskas grupas un 10 apakšgrupas. [..]Latviešu valodas pamata un tematiskais vārdu krājums ir praktiski lietojama vārdnīca ik dienas vajadzībām."
Silkalna, Selga. Īsta zelta bedre. Austrālijas Latvietis, 1986, 4. apr.