Mākonis
16.04.1879 – 26.05.1918
Mākonis (Jēkabs Kalniņš) (1879–1918) – rakstnieks, skolotājs. Mācījies Suntažu pagastskolā un Viršņukalna draudzes skolā. Pabeidzis Baltijas skolotāju semināru Kuldīgā, strādājis par skolotāju vairākās skolās Latvijā un Krievijā. Pirmā publikācija – stāsts "Sniega putenis" žurnālā "Austrums" (1897). Periodikā publicēti Mākoņa reālpsiholoģiskie sociālas ievirzes stāsti un tēlojumi – "Divas ubadzes", "Grūtas dienas", "Pa straumei" (visi 1901), "Tēvs" (1902) u. c. Latviešu kolonijas dzīve Krievijā tēlota stāstos "Kā rozes vīst..." (1903), "Uz leju" (1904), "Atamans" (1906), "Ērgļu Jānis" (1907) u. c. Periodiskajos izdevumos publicēti arī Mākoņa dzejoļi. Izdota "Izlase" (1957) un grāmata "Mana pārgalvīgā dzīves dziesma" (1973).