Maija Meirāne

Dzimusi skolotāju Vitolda (1903–1985) un Marijas Krustānu(1904–1971) ģimenē. Marija Krustāne, Baltimoras kopas vanadze, Latvijā strādāja Rīgas pilsētas 39. pamatskolā par skolotāju, audzināšanas darbu turpinot Libekā un Baltimorā.

Precējusies ar ārstu Juri Šleseru.

Dzejniece, pedagoģe un grafiķe.
Interesi par grafiku rosināja grafiķis Jānis Plēpis, ar kuru bēgļu nometņu laikā Vācijā dzīvojusi vienā barakā.
1967: Redingā pirmoreiz piedalījās jauno mākslinieku izstādē kā grafiķe; 1983: izstāde Kolumbusā, 1985: izstāde Ņujorkā.

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmos dzejoļi tapuši vidusskolas gados, publicēti latviešu studentu biedrības žurnālā "Trimpula". Dzejas publikācijas žurnālos "Raksti", "Jaunā Gaita". Atzinusi, ka studiju gados aizrāvusies ar eksistenciālismu, rakstījusi dzeju arī angļu valodā, "bet, protams, sirdi izstāstīt varu vienīgi latviešu valodā."

LITERĀRIE DARBI

Dzejas krājumi

1988: "Dūmistaba".

2002: "Naktsvēstules".

Publicējas no 1960. gada.

Periodikā (laikrakstā "Laiks", žurnālos "Latvju Māksla", "Jaunā Gaita" un citur) raksti, recenzijas par mākslu, literatūru, atdzejojumi.

Pati atdzejojusi savu dzeju angļu valodā, 20. gs. 50. gados rakstījusi arī angliski. Angliski atdzejojusi arī latviešu tautasdziesmas.

1994–2000: žurnāla "LaRAs LAPA" redaktore.

No angļu valodas atdzejojusi Robert Graves, c. c. cummings, Emily Dickinson.

32 gadus mācījusi latviešu valodu un literātūru latviešu papildskolās Filadelfijā un Bostonā, un 11 vasaras ASV Austrumkrasta vasaras vidusskolā "Beverīnā" Pensilvānijas pavalsti.
Strādājusi par mākslas pedagoģi amerikāņu vidusskolās.

MAIJA MEIRĀNE PAR SAVU GRAFIĶES DARBU

"Grafikā atradu iekšējo pasauli, kurā varēju sarunāties, lietojot personīgās metaforas. Ap un caur šīm metaforām sāku pierakstīt izjūtas. Tās saplūda ar grafikām, un tā radās atsevišķi dzejoļi. Rakstu jau kopš studiju gadiem, tikai paškritika liedza nākt no meža laukā. Jāatzīstas, ka mani visvairāk ir ietekmējuši Latvijas apciemojumi; šie pārdzīvojumi ir klājušies. No atbalsīm, kliedziena un čuksta mēģinu salikt jaunus redzējumus."

J. A. Iepazīšanās ar godalgoto dzejnieci Maiju Meirāni. Brīvā Latvija, 1989, 4. dec.

".. piedalījusies kā amerikāņu, tā latviešu izstādēs. Viņas abstrakti risinātajām grafikam piemīt izsmalcina juma caursijāta spontanitāte, tās rosina mistiskām noskaņām, tajā paša laikā liekot izjust dabas pārdzīvojuma atblāzmojumu. Māksliniece darbojusies arī grāmatu grafikā, kā arī veidojusi skatuviskos ietērpus latviešu uzvedumiem Bostonā."

Šturma, Eleonora. Maija Meirāne-Šlesere - Ē. Raistera piemiņas fonda laureāte 2007. gadā. Laiks, 2007, 23. jūn.

"Viņa ir tautastērpā, smagnējais audums kustas viegli,viņai ejot, viņa šai tērpā jūtas brīva un īsta, viņa – latviete,dzejniece un māksliniece Maija Meirāne. No visām man pazīstamajāmlatviešu dzejniecēm tieši Maiju redzu ar latviešu tautastērpu īpašisaderīgu, bet neba jau tālab vien, ka viņas dzejā tik brīnišķīga unizsmalcināta latviešu valoda, tik daudz latviskās pasaulespriekšstatu, arī maz pazīstamu. Meirānes latviskums ir dziļdziļuma,tāds, kam pat nevajag izskaidrojuma, tā esamību apliecina viņasdvēseles kustību nospiedumi, viņas vārdi un grafikas darbu līnijas.Viņas latviskums nav pārdzintarojies žēlabās par „tur” un „te”, tasir sāpoši dzīvs, šodienīgs un redzīgs, dzirdīgs.
Būdama droša savā latviskumā, Maija Meirāne ir atvērtaarī pārējai pasaulei, tās gara dzīves dažādajām izpausmēm (viņa irarī tulkojusi cittautu dzeju latviski). Tik labi to pateic Maijapati šajā Jaunās Gaitas numurā iespiestajās rindās: ... ticuvārdu spēkam / tas uzliesmos vienmēr no jauna / kad Rilke un Eliotsdziedās pasaules valodās / kad kaut kur Vidzemē ausīs / jaunorakstnieku rīts.
Maijas Meirānes dzejoļi var būt tieši un viegliuztverami, vieliski, tie var būt arī aizplīvurojušies, minamasmīklas. Viņā sadarbojas spēcīgs intelekts ar dziļām jūtām. Te ir ganvizuālais, gan skaniskais, kā to jau atzīmējusi viedā zinātnieceJanīna Kursīte Meirānes dzejas krājuma naktsvēstulespriekšvārdā.
Plakātismu un uzsaukumus Maijas Meirānes dzejāneatrast. Tā ir tīra un īsta dzeja, gardums un prieks poēzijasmīļotājiem un sapratējiem. Viņa prot apstādināt, noķert mirkli, kurātrīsuļo pasaule, un viņa prot apturēt pasauli, lai satvertu mirkli,to vienu vienīgo, kurā ir dvēseles duravas. Maija Meirāne savā dzejāir PATI SAVA, svaiga."

Bičole, Baiba. Dzejniece un māksliniece Maija Meirāne. Jaunā Gaita, Nr. 259, 2009.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "DŪMISTABA" (1988)

"Lasot viņas darbus varam izbaudīt dzejnieces bagāto, spirgto, senatnīgi skaisto latviešu valodu. Maijas Meirānes dzejā senais saskaras ar moderno šodienas pasauli. Daudzi priekšstati ņemti no etnogrāfijas un folkloras pasaules. Lasot viņas dzeju, mēs izjūtam, cik stipri mūsu tagadne sasakņojusies pagātnē. Grāmatā ir nodaļa, kurā ir vairāki dzejoļi par seniem burvestības ticējumiem. Šeit dzejnieces veiklā valoda sprēgāt sprēgā un vārdu skanas rada mistisku noskaņojumu. Buršanu patiesībā varētu apzīmēt par tautas gadsimtos uzkrāto gudrību. Dzejniece bieži piemin tumsu un naktis, un viņa atzīst, ka ar gaismu mēs dalāmies, bet tumsā jūtamies vieni. Kā dzejniece saka, dūmi kādreiz kož acīs. Taču grāmatā atrodamas arī gaišākas domas par laiku, kad ziemas vairs nebūs. Te pārsvaru ņem prieks un gaismas spēles, atturīga un liriska mīlestības dzeja. [..] Maijas Meirānes dzejā izjūtam senatnīgu spēku ar dainu gudrību pamatā. Dzejnieces pasaule ir radošas iztēles bagāta, viņas dzejā liela tematikas dažādība. "Dūmistaba" ir mākslinieciski vērtīga grāmata, kur dzejā, folkloras un dzejnieces vārda mākslas mijiedarbībā, ir radies pilnvērtīgs darbs."

Poņemeckis, Jānis. Ciemošanās "Dūmistabā". Laiks, 1992, 1. janv.

PAR DZEJAS KRĀJUMU "NAKTSVĒSTULES" (2002)

"Gan pirmajā, gan otrajā dzejoļu apkopojumā Meirāne meklējusitautas maģiskā un šodienas vārda saliedēšanas noslēpumus. Un viņai tasizdevies. Varbūt tāpēc, ka viņa nenoliek tiešā veidā blakus vienu unotru (tautas tradīciju un mūsdienu pasauli), bet lēnām un ārējinemanāmi pārtapina vienu otrā, radot trešo – dzejas iztēles pasauli. [..] Maija Meirāne dzīvē un dzejā aizrautīgi meklē senu zīmjunospiedumus. [..] Jau Dūmistabā Maijas Meirānes dzejas vārdiem juta tautasburamvārdu formulu tuvumu. Šajā grāmatā šī maģiskā vārda meklējumiturpināti, gan mēģinot lasītājā iedvest paļāvību un ticību savamspēkam un spējām ar trim sastāvdaļām - krāsu terapiju (dominē baltā unzilā), [..] skaņu saspēlēm (aliterāciju, asonansēm, anagrammām, hipogrammām),smaržu terapiju. [..] Dzejnieces poēzijas enerģētiskais lauks iezīmēts arī ar, ja tā varteikt, sakrālās topogrāfijas nosaukumiem. Viņas dzejas topogrāfiskajākartē iezīmēti tikai Latvijas vietvārdi. Tā ir dzejnieces sapņu unnomoda zeme ar Rīgu, īpaši Vecrīgu, Daugavu, ar Drustiem, Gaiziņu,Rāznas ezeru, Gaigalavu..."

Kursīte, Janīna. Dzejas liegie pieskārieni. Jaunā Gaita, 231, 2002, sk.: https://jaunagaita.net/jg231/JG231_gramatas_Kursit...

Krustāne

Meirāne

Šlesere

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par pirmo dzejoļu krājumu "Dūmistaba".
1989