Maija Andersone

Dzimusi pasta ierēdņu ģimenē.

1994: Maijas Andersones sakārtojumā izdota Mildas Brehmanes-Štengeles "Dienasgrāmata" (Rīga: Māksla).

Tulkojumi1965: Kilimandžāro sniegi: angļu un amerikāņu rakstnieku stāstu izlase. (Kopā ar Inesi Veidi.) Rīga: Liesma.
1966: Kjūsaka, Dimfna. Bula laiks Berlīnē. (Kopā ar Inesi Veidi.) Rīga: Liesma.
1967: Abrahamss, Pīters. Vainags Maiklam Udomo. (Kopā Inesi Veidi.) Rīga: Liesma.
1967: Bredberijs, Rejs. Marsiešu hronikas. (Kopā ar Inesi Veidi.) Rīga: Zinātni.
1968: Silito, Alans. Gargabalnieka vientulība. Rīga: Liesma.
1968: Pols, F.; Kornblūts, S. Kosmosa tirgoņi. (Kopā ar V. Janšēvicu.) Rīga: Zinātne.
1980: Kjūsaka, Dimfna. Melnais zibens. Rīga: Liesma.
1982: Faulzs, Džons. Melnkoka tornis. Rīga: Liesma.
1986: Hemingvejs, Ernests. Īsais laimes brīdis. (Kopā ar citiem.) Rīga: Liesma.
1994: Praisa, Nensija. Gultā ar ienaidnieku. Rīga: Rija.
1978: Mērdoka, Airisa. Zem tīkla. Rīga: Liesma.
1998: Tērks, Džons. Aukstie okeāni: piedzīvojumi kajakā, airu laivā un suņu pajūgā. Rīga: AGB.
2000: Skots, Pols. Dārgakmens kronī. Rīga: Alberts XII.
2001: Stārkels, Dons. Smailītē uz Amazoni . Rīga: AGB.
2003: Martens, Jans. Pī dzīve. Rīga: Atēna (atkārtoti 2013, Rīga: Zvaigzne ABC).
2004:Baieta, Antonia Sūzana. Džins lakstīgalas acī. Rīga: Atēna.
2006: Aslāms, Nadīms. Zudušo mīlētāju gads. Rīga: Atēna.
2006: Saters, Deivids. Laikmeta agonija: [Padomju Savienības noriets un sabrukums]. Rīga: Atēna.
2003: Martels, Jans. Pī dzīve. Rīga: Atēna (atkārtoti – Rīga: Zvaigzne ABC, 2013).
2004: Išiguro, Kadzuo. Kad mēs bijām bāreņi. Rīga: AGB.
2007: Lukāčs, Džons. 1941. gada jūnijs. Hitlers un Staļins. Rīga: Atēna.
2007: Millers, Henrijs. Vēža Trops. Madride: Mediasat Group.
2008: Dināna, Sāra. Veneras dzimšana. Rīga: Atēna.
2008: Morjē, Dafne di.Putni. Rīga: Zvaigzne ABC.
2009: Orvels, Džordžs. Toreiz Birmā. Rīga: Dienas Grāmata.
2009: Robinsone, Merilina. Gileāda. Rīga: Dienas Grāmata.
2010: Bredberijs, Rejs. Marsiešu hronikas. Rīga: Zvaigzne ABC.
2010: Orvels, Džordžs. Mācītāja meita. Rīga: Dienas Grāmata.
2011: Millers, Rasels. Artura Konana Doila piedzīvojumi. Rīga: Dienas Grāmata.

1963: Latviešu-angļu vārdnīca. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. Maijas Andersones redakcijā.

Par tulkotāju Maiju Andersoni"Saistījusi savu dzīvi un darbu ar angļu valodu, M. Andersone nevēlējās samierināties tikai ar pasniedzējas darbu LVU Svešvalodu fakultātē, bet meklēja iespēju, kā likt lietā savas teicamās angļu valodas zināšanas. Un tad atklājās spējas labi izprast autoru un iedziļināties latviski atveidojamā darbā. Un vēl vairāk – atklājās, ka tulkotājai ir ļoti bagāta, labskanīga dzimtā latviešu valoda, kas tik ļoti nepieciešama katram latviski tulkojošam literātam, – tā visam mūžam paņemta līdzi no Vidzemes vidienē pavadītās bērnības. Tā radās jauna tulkotāja, jauna tilta cēlāja starp latviešu lasītājiem un angļu valodā rakstīto literatūru gan Albionas salā, gan aizokeāna Štatos, gan tālajā Austrālijā.
Maija Andersone netulko daudz, toties izraugās sarežģītus darbus un autorus, kas viņai tuvi, un latviešu lasītājs šodien viņas tulkojumā lasa E. Hemingveja “Pāri upei koku paēnā”, “Kam ir un kam nav” un “Kilimandžāro sniegi”, A. Silito “Gargabalnieka vientulība”, D. Kjūsakas “Bula laiks Berlīnē”, P. Abrahamsa “Vainags Maiklam Udomo”, A. Mērdokas “Zem tīkla” u. c. Sevišķi tuvs un iemīļots viņai Ernests Hemingvejs, ja vien par tulkotāju vispār var teikt, ka tam kāds darbs ir tuvāks un mīļāks par citiem – visi tie ir paša izloloti, pa teikumam vien latviski pārradīti un tāpēc ir īsti “paša bērni”.
Maija Andersone publicējusi arī virkni rakstu par angļu valodas jautājumiem, bijusi titulredaktore angļu-latviešu vārdnīcai un devusi savu ieguldījumu jauno tulkotāju audzināšanā: vairāki mūsu gados jaunākie tulkotāji no angļu valodas uzskata sevi par viņas audzēkņiem."

Rauhvargers, Eižens. Ar māku un prieku. Karogs, 1980, Nr. 11.

educator
translator

–1949
Riga secondary school No. 2
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga

1949–1953
Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Beigusi Rīgas Pedagoģiskā institūta Svešvalodu fakultāti.

1953–1956
Latvijas (VAPP) laikrakstu un žurnālu izdevneicība
Rīga

1956–1987
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, vēlāk Svešvalodu fakultāte. Angļu valodas un literatūras nodaļas docētāja.

1958–1987
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultāte, vēlāk Svešvalodu fakultāte. Angļu valodas un literatūras nodaļas docētāja.

1976
Latvian Soviet Writers’ Union

1990
Latvian Writers’ Union
Rīga