Maiga Mauriņa

Dzimusi zemnieku ģimenē.

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1955: raksts "Pilnīgāku dzīves atspoguļojumu īsajā stāstā" laikrakstā "Cīņa" (15.03.)

Monogrāfijas
1967: "Andreja Upīša noveļu meistarība"
1975: "Īsais stāsts latviešu padomju literatūrā"

Līdzautore
1957–1963: izdevums "Latviešu literatūras vēsture" (2, 4–6)
1965: grāmata "Latviešu literatūras darbinieki"
1977: krājums "Žanrs un kanons"
1981: krājums "Stils un žanrs jaunākajā latviešu padomju literatūrā"

PAR MAIGU MAURIŅU

"Maiga nav no tiem cilvēkiem, ko ātri pamana sabiedrībā, – viņa ir kautrīga, noslēgta, drīzāk klusē nekā pasaka lieku vārdu. Taču viņu pamana allaž, kad apspriežami zinātniski jautājumi. Ar plašajām zināšanām, ar asajiem, precīzajiem spriedumiem Maiga ir nepārvērtējama kā kolēģu darbu asredzīga izpratēja un recenzente, kā viena no aktīvākajām un zinošākajām literatūrteorētiskās domas virzītājām gan institūtā, gan visā republikā.
Visus šos gadus Maigu pazīstam kā iejūtīgu kolēģi. Viņa nav no tiem ļaudīm, kas ātri iedraudzējas un atklāj savu sirdi, bet uz viņas biedriskumu var allaž paļauties.
Krāšņā dzimtās puses daba padarījusi Maigu par dabas draugu uz visu mūžu. Kamēr vien atļāva veselība, Maigu pazinām kā kaislīgu ceļotāju un interesantu ceļojuma iespaidu stāstītāju."

Skurbe, A. Literatūrzinātniece no Ugāles. Karogs, nr. 10, 01.10.1984.

PAR MONOGRĀFIJU "ĪSAIS STĀSTS LATVIEŠU PADOMJU LITERATŪRĀ"

"Prozas vērtībām M. Mauriņa tuvojas ar pietāti un lietišķi mierīgi (sava nozīme ir laika distancei), izsver būtisko un paliekošo. Parādot vienkop daudz un dažādas personības, autore viscaur labi atklāj laikmeta nosacītās kopīgās iezīmes, vienojošās idejiski estētiskās tendences, tāpēc latviešu padomju īsā stāsta žanra hronoloģiska izpēte ir arī visas mūsu literatūras attīstības izvērtējums. Domām un atziņām bagātais M. Mauriņas pētījums noderīgs visiem, kas plašāk interesējas par latviešu literatūru, īpaši par īsā stāsta problēmām."

Stikāne, A. Nozīmīgs pētījums par īso stāstu. Literatūra un Māksla, nr. 41, 11.10.1975.

"1976. gadā ar Andreja Upīša prēmiju apbalvotajā Maigas Mauriņas grāmatā Īsais stāsts latviešu padomju literātūrā labākās ir ievadnodaļas par žanra teorijas jautājumiem un galvenajām līnijām mūsu nacionālo tradīciju mantojumā – no Neikena līdz Rozītim, no Blaumaņa un Poruka līdz Saulietim un Ezeriņam. Autorei gan vajadzējis pakļauties padomju antizinātniskajai metodei neminēt oficiāli "nerehabilitētos" stāstu autorus, šinī gadījumā Andrievu Niedru, Viktoru Eglīti, Aleksandru Grīnu, Ādolfu Ersu u. c. Tāpat nav pieminēti tie īso stāstu autori, kas pirms otrreizējās padomju okupācijas kara beigās devās politiskā trimdā, piemēram Kārlis leviņš, Arvīds Švābe, Pēteris Ērmanis, Jānis Veselis, Anšlavs Eglītis u. c."

Ekmanis, R. Par dažiem literatūrzinātniskiem darbiem Latvijā. Ceļa Zīmes, nr. 61, 01.01.1981.

literary scholar
philologist
scientist

Piltenes pamatskola
Lielā iela 13, Piltene

Rīgas Pedagoģiskais institūts
Raiņa bulvāris 29, Rīga

1939–1944
Ventspils 1. ģimnāzija
Ventspils

1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Beigusi Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu.

1951–1986
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskā līdzstrādniece.

Andreja Upīša prēmija (ZA)
Prēmija piešķirta par darbu "Īsais stāsts latviešu padomju literatūrā: žanra attīstības un teorijas jautājumi".
1976