Ludmila Azarova

Dzimusi inženiera Timofeja Azarova un latviešu valodas skolotājas Emmas Dimpēnas ģimenē.
Kopš 1945: dzīvo Latvijā.
1956, 11. maijs: laulības ar Ojāru Vācieti.
1958: laulībā dzimis dēls Žanis Vācietis.
1982: dzimis mazdēls Mārtiņš.
1984: dzimusi mazmeita Marta.
2008: dzimis mazmazdēls Jānis.
2010: dzimis mazmazdēls Matīss.
2012: dzimis mazmazdēls Pauls.

1957: pirmā publikācija – dzejolis "Mapт" ("Marts") laikrakstā "Coвeтскaя молодежь".

DZEJOĻU KRĀJUMI

1961: "Мост" ("Tilts").
1966: "Любопытство" ("Ziņkārība").
1974: "Сильный латышский акцент" ("Spēcīgs latviešu akcents").
1975: "Ar dzērves spalvu zīmēta pilsēta" (no krievu valodas Ojāra Vācieša un Māra Čaklā atdzejojumā).
1980: "Стихи о травах, зверях и птицах" ("Dzejoļi par zāli, zvēriem un putniem").
1985: izlase "Остров" ("Sala").
1987: "Magnētiskais Māras ezers" (no krievu valodas Ojāra Vācieša un Māra Čaklā atdzejojumā).
2005: "Tev un ugunij".

LATVIEŠU AUTORU DARBU ATDZEJOJUMI UN TULKOJUMI GRĀMATĀS

Krievu valodā

Dzejoļu krājumi
1961: Bruno Saulītis"Весенняя метель" ("Izlase").
1973: Monta Kroma"Губы. Ты. Губы. Я" (Lūpas. Tu. Lūpas. Es")
1976: Valija Brutāne "Асфальт и вереск" ("Asfalts un virši"; kopā ar Larisu Romaņenko).
1981: Aleksandrs Čaks "Зеркала воображения" ("Iedomu spoguļi"; kopā ar Viktoru Andrejevu, Pjotru Veginu, Vladimiru Ņevski).
1983: Imants Ziedonis "Поэма о молоке" ("Poēma par pienu").
1983: Linards Laicens "Хо-Таи" ("Ho-Taī").
1984: Monta Kroma "Муравей в муравейнике" ("Skudra skudru pūznī").
1985: Ojārs Vācietis "Partijas piederība = Партийная принадлежность".
1986: Imants Ziedonis "Viddivvārpā: Poēma par maizi = Колос-двойчатка".
1986: Māra Zālīte "На стороне солнца" (kopā ar citiem).
1988: Rainis "Daugava".
2000: Māris Čaklais "Desmit mīlas dziesmas Rīgai = Zehn Liebesgedichte an Riga = Десять песен любви Риге = Ten love songs to Riga" (atdzejojums krievu valodā).
2005: Pēteris Aigars "Sarkanais vilciens = Красный поезд = Red train = Der rote Zug = El tren rojo = Le train rouge" (atdzejojums krievu valodā).
2008: Māra Zālīte "Klusās vētras = Тихие стихии".
2013: Aleksandrs Čaks "Зеркала фантазии" (izlase; kopā ar citiem atdzejotājiem).
2014: Aleksandrs Čaks "Городу" (kopā ar Vladimiru Ņevski, Roaldu Dobrovenski, G. Ivanovu).

Atdzejojusi vēl arī Ulda Bērziņa, Cecīlijas Dineres, Andreja Eglīša, Ārijas Elksnes, Skaidrītes Kaldupes, Velgas Kriles, Jāņa Medeņa, Raiņa, Ziedoņa Purva, Birutas Riemeres, Friča Rokpeļņa, Valda Rūjas, Pētera Sila, Arvīda Skalbes, Kārļa Skalbes, Knuta Skujenieka, Veronikas Strēlertes, Laimoņa Vāczemnieka, Edvarta Virzas, Elīnas Zālītes u. c. dzejoļus.

Atdzejojusi no franču valodas krievu valodā
1997: Anna Vitana "Atkala tuksnesī".

Lugas
1976: Gunārs Priede "Я заставлю вас любить Райниса".

Tulkojusi arī Pētera Pētersona, Ārija Geikina un Māras Zālītes lugas.

Libreti
1976: Arvīds Žilinskis, Rainis "Арии, песня и дуэт из оперы "Золотой конь" по пьесе Я. Райниса" ("Zelta zirgs. Izlase. Klavierizvilkums").
1999: Alfrēds Kalniņš, Artūrs Krūmiņš "Baņuta" (izdevums četrās valodās, tulkojums krievu valodā).
Citi darbi
1996: Guntis Ulmanis "Путь президента" ("No tevis jau neprasa daudz").
1998: Vilhelms Mihailovskis "Laikmeta sejas = Лики времени = Faces of the Time" (tulkojums krievu valodā).
1999: Silvija Līce "Инесе Галанте" ("Inese Galante").
2009: Juris Rubenis, Māris Subačs "Мысли и аллегории" ("Domas un līdzības").
2011: Juris Rubenis, Māris Subačs "365 сказок на каждый день года" ("365 pasakas katrai gada dienai").

REDAKTORE KRIEVU AUTORU DZEJOĻU KRĀJUMIEM

1976: Olga Nikolajeva "Немеркнущий сад".
1976: Olga Zašibina "Качели".
1976: Vladimirs Alatircevs "Ясень".
1982: Boriss Kuņajevs "Избранное".

SASTĀDĪTĀJA

1989–2001: Ojārs Vācietis. "Kopoti raksti" (1–9; kopā ar Viju Kaņepi).
1993: Ojārs Vācietis "Es protu noņemt sāpes" (izlase).
1997: Ojārs Vācietis "Zvans ir manī" (izlase).
2003: Ojārs Vācietis "Vēl viena brīvība = Yet another freedom = Noch eine Freiheit = Еще одна свобода" (izlase).
2012: Ojārs Vācietis "Dzeja" (kopā ar Viju Kaņepi, Ildzi Krontu).

"Azarovas dzejai raksturīga konkrēta tēlainība, izkopta forma; tajā iejūtīgi atveidoti latviešu kultūras dzīves notikumi, Rīgas vēsture un šodiena."

Ābola, Mirdza. Ludmila Azarova. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
"Ludmilas Azarovas dzejaspasaules viena šķautne ir Rīga – Rīga kustībā, pārvērtībās notvertā Rīga. Ne vienmēr vārdā nosaukta, pat ne vienmēr par Rīgu dēvēta, bet vienmēr Rīga ar savu raksturīgo īpatnību, ar savu faktūru.
Bet arī daba Azarovas dzejā ir dziji personificēta, daba ir tāda pati dzīva būtne kā mēs visi, un dabas norises parādās tāda paša prieka, bēdas, traģisma un komisma piesēklotas kā cilvēkdzīves notikumi. [..]
Ludmila Azarova vāc rokrakstus; viņai dzeja nav tikai skaniskais, priekšā nolasītais. Viņas dzejoļu grafiskais izveidojums vien man sagādā gandarījumu atdzejojot, tik cieši tas saturiski saistīts ar ik rindu, ik domu. Atdalīti atsevišķā rindā tiek nevis kādi gadījumvārdi, bet gan nepieciešamie atdalāmie; ja saturiski vajadzīgs blīvēt, rinda pagarinās, top smaga, dziļjūtama.
Ludmila Azarova balstās uz pašas vērojumu, uz vērojuma precizitāti. Bet šis precīzums nepaliek tikai dabiskā redzējuma robežās, caur metaforu tas pārtop mākslas faktā, un tad "menzūrā kliedz ūdens, no torņa smilšu graudiņš gāžas...".
Viņai patīk sajaukt laikus, norises, parādības, lai iegūtu reljefāku, dzīvāku, būtiskāku skatu. Vecrīgā, šai "lielajā istabā", kas "senlaicīgi mēbelēta", "raganas skrien violetas no resoriem pa logiem gaisā".
Jau no pirmās grāmatas Ludmilas dzejā skanošais dzīvības sargāšanas, personības aizsardzības motīvs plašāk attīstās grāmatā "Dzejoļi par zālēm, zvēriem un putniem". Traģiskais, kura klātbūtne jūtama šai dzejā, parādās īpašā, aizturētā veidā, bez izvērsumiem un izvirdumiem."

Čaklais, Māris. Magnētiskā ezera krastā. Azarova, Ludmila. Magnētiskais Māras ezers. Rīga: Liesma, 1987, 4., 5., 6. lpp."Ludmilas Azarovas vēstures izjūta ir konkrēta un silta, mīlestība viņas dzejā nav šķirama no zināšanas, no iejūtas, spējas iedzīvoties Rīgas ielu, namu, koku biogrāfijās un likteņos."

Čaklā, Inta. Māja, laiks un vārds. Literatūra un Māksla, 1987, 5. jūn.
"Rīgā dzīvojošās krievu dzejnieces Ludmilas Azarovas lirika sarežģīti atspoguļo mūsdienu cilvēka priekšstatu kompleksu – par pasaules viengabalainību, par cilvēka ciešo saistību ar dabu, par eksistences cīņu uz visas planētas. Par to, ka dzīves uzvargājiens iespējams tikai tad, ja nemitīgi attīstās mūsu priekšstati par morāles likumībām. Un par laikmetu nesaraujamo sasakņošanos, kad saprātīgu nākotni var celt tikai uz pagātnes dziļas apcerēšanas pamatiem."

Nikolajeva, Olga. Pārdomas par Ludmilas Azarovas dzeju. Karogs, 1981, Nr. 10, 144. lpp.

Людмила Тимофеевна Азарова

Vāciete

Rīgas 1. mūzikas skola
Kronvalda bulvāris 8, Rīga

1942–1945
Novosibirska
Mācījusies pamatskolā Novosibirskas apgabalā.

1945–1952
Rīgas 27. vidusskola
Rīga

1952–1957
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļa

1957–1959
Laikraksts "Rīgas Balss"
Balasta dambis 3, Rīga
Tulkotāja

1959–1963
Laikraksts "Пионерская Правда"
Maskava
Korespondente Latvijā

1967–1970
Laikraksts "Литературная газета"
Maskava
Korespondente Latvijā

1974–1990
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Krievu valodā izdodamās literatūras redaktore

1960–1983
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
No 1960. gada Ojāra Vācieša ģimene dzīvojusi dzīvoklī Lielajā Altonavas ielā 19 (mūsdienās Ojāra Vācieša iela 19).

1964–1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–2012
Latvian Writers’ Union
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Biedre

1998
Latvian Academy of Sciences
Latvijas Zinātņu akadēmija
Goda locekle

06.1980
Zviedrija
Brauciens Latvijas un ārzemju draudzības biedrības grupā uz starptautisko Baltijas institūta konferenci.

12.1985
Itālija
Brauciens spectūristu grupas sastāvā.

24.10.2015
Carnikavas kapi
Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas piemiņas ansamblis Carnikavas kapos. Arhitekte Ingūna Rībena, tēlniekam Gļebs Panteļejevs, akmeņkalis Guntis Pandars.Pieminekļa pamatā ir Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma "Zibens pareizrakstība" poētika, un piemineklī dzejnieka portrets ir atveidots zibens šķērsgriezumā, savukārt Ludmilas Azarovas kapavieta attēlota kā balta lode, simbolizējot saulesgaismu un līdzsvaru.

26.05.2012
Carnikavas kapi

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par latviešu klasikas un mūsdienu dzejas atdzejojumiem un citu literāro darbu tulkojumiem krievu valodā.
1977

Dzejas dienu balva
Balva atdzejā no latviešu valodas piešķirta par Imanta Ziedoņa darba "Poēma par pienu" fragmenta atdzejojumu.
Atdzeja
1981

LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1987

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu.
IV šķira
1995

Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva Arturam Maskatam par jaunu interpretējumu dziesmu ciklam ar Ojāra Vācieša vārdiem, iestudējot to Dailes teātrī izrādē "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts", kas rādīta Latvijas televīzijā, koncertuzveduma variantā atskaņota
Speciālbalva
2004

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu dzejas un tulkojumu žanrā.
Par mūža ieguldījumu
2004