Lūcija Kalniņa

Precējusies ar Dailes teātra aktieri Donātu Donatovu.
1944: devusies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1949: izceļojusi uz Austrāliju, dzīvojusi Melburnā.

Literārā darbībaPublicējusi dzejoļus laikrakstā "Austrālijas Latvietis".
1981: dzejoļu krājums "Svešās vāravas".

Aktrise un režisore1936: Latvijas Radiofonā lasīja jaunāko dzejnieka Viktora Eglīša dzeju.
Mācījusies Latvju dramatiskajos kursos, beigusi Ernesta Feldmaņa (Zeltmata) dramatiskos kursus (1935), 1935–1941: aktrise Dailes teātrī.
1942–1944: aktrise Tautas teātrī Rīgā.
Bijusi viena no Lībekas Latviešu teātra veidotājām.
Melburnā organizējusi teātra studiju, viena no Austrālijas Latviešu teātra dibināšanas iniciatorēm (tas sāka darbu 1953), teātra aktrise un režisore, kopš 1968: arī Melburnas operešu ansambļa režisore.

Par dzejas krājumu "Svešās vāravas" (1981)"Dzejniece ir savdabīga, ar rezignāciju pilnu dvēseli. Bieži vien, tas šur tur parādās viņas dzejā - tad atkal it kā slēpjas un grūti ir atrast visā sējumā, kur viņa savos vārdos - izteiksmes veidā, tā īsti sevi parādītu –atkailinātu. Visam iet līdzi kāda mistērija, sāpes – zemdega ar neizdzīvotām ilgām, vēlmēm. [..] Lūcijai Kalniņai kā dzejniecei katrā ziņā ir skaista gleznaina valoda – dažreiz, varbūt, lasītājam grūti saprotama, katrā ziņā ar izjustu, īpatnēju izteiksmes veidu. Tā bagāta ar romantiku. Dzejas mīļotājs to var lasīt un pārdzīvot. Viņas dzejai cauri skan sāpes par zaudēto, tēvzemes mīlestība, nezaudējot cerību. Skaists pienesums trimdas dzejai, jauka dāvana rakstītā vārda cienītājiem."
Alka-Gaigala, Elza. Dzejnieces Lūcijas Kalniņas – dzejoļu krājums "Svešās vāravas". Treji Vārti, Nr. 92, 1983.

Par profesionālo aktrises darbību" Lūcijas Kalniņas vārds nav bijis svešs arī ārpus latviešu teātra. Sešdesmito gadu sākumā Kroforda televīzijas īsfilmu sērijā viņu angažēja atsevišķām raksturlomām. Laiku pa laikam viņa spēlējusi arī austrāliešu publikai St. Martina teātrī un vairākkārt vadījusi režijas Melburnas poļu teātra ansamblim. [..] Palūkojoties Lūcijas Kalniņas ekscentriskās personības portretā, vispirms jau jārunā par viņas skaistumu. Viņa bija ļoti skaista. [..] Jā, tāda viņa bija – skaista, pašapzinīga, lepna, rāma un cēla. Likās, ka arī caur dzīvi viņa gāja, it kā no skatuves nokāpusi loma, kurai dzīve ir ilūzija. Bet kāda īsti bijusi Lūcijas dzīve? Mēs nezinām, kaut gadiem plecu pie pleca kopā esam strādājuši un dzīvojuši ALT ansamblī – savā lielajā ģimenē, kurai piederējām visi ar visu savu tiešo ģimeņu locekļiem. Tā bija arī Lūcijas ģimene, viņas garīgās mājas. Citi tuvinieki viņas dzīvē bija iegriezušies tikai uz bridi un atkal pazuduši savos ceļos. Droši vien, tie nav bijuši nekādi saulainie brīži, un var būt tieši tādēļ par savu dzīvi viņa nekad nerunāja. Bet nerunāja arī par savu bērnību, par jaunības dienām. Nekad nepieminēja pat savu nospēlēto, vareno lomu sabiedrību, ar ko katra aktrise varētu lepoties. Nekad viņa nelūkojās atpakaļ. Nekad nebija redzēta nokārtu galvu un saliektiem pleciem. Ari nepatikšanas un likstas viņa nesa ar lepni paceltu galvu, lai sasāpējušo sirdi neviens nemanītu."
Lēmane, Erna. Cēlajai dāmai. Austrālijas Latvietis, 1995, 17. febr.

actress
poet

Maisiņa

Stepe

Donatova, Ļebedeva

1935
Rīga
Beigusi kursus.

1935–1941
The Dailes Theatre
Rīga

1938
Berlīne
Vasarā devusies papildināt prasmes plastikā.

1944
Vācija
Devusies bēgļu gaitās.

1949
Austrālija