Lizete Skalbe

Dzimusi Aucē, strādnieka Zāmiļa Erdmaņa un viņa sievas Minnas Erdmanes (1867–1946) ģimenē kā vecākā no četriem bērniem. Vēlāk Erdmaņu ģimene pārcēlās uz Rīgu, Torņakalnu.
1906: devusies līdzi līgavainim Kārlim Skalbem uz Somiju. Helsinkos strādājusi universitātes bibliotēkā.
1908. janvārī: devusies pie Kārļa Skalbes uz Norvēģiju. Strādājusi tabakas fabrikā.
1910. gada pavasarī: laulības ar Kārli Skalbi.
1910. gada 23. jūnijs: piedzimst dēls Jānis Viesturs Skalbe.
1912. gada 23. marts: piedzimst meita Ilze Marta Skalbe.

Viena no pirmajām ar labu valodas izjūtu tulkojusi skandināvu literatūru no oriģinālvalodas.
1952-55: sakārtojusi un rediģējusi Kārļa Skalbes "Rakstus" (Daugava).
1965: Zviedrijas Karaliskā akadēmija piešķīrusi prēmiju par zviedru autoru darbu tulkojumiem latviešu valodā.

Tulkojumi

"Lizete Skalbe ir viena no tā nemierīgo meiteņu bara, kas ap Piekto gadu mācījās Maldoņa ģimnāzijā. Liekas, tolaik viņa bijusi starp pašām nemierīgākajām un brīvdomīgākajām, bet mūža ritumā arvien vairāk nostiprinājusies cēla atturība un nosvērts apdoms. Par visu vairāk var valdzināt Lizetes Skalbes sirsnīgā un – gribētos teikt – gaumīgā laipnība, kas savienota ar asu taisnības izjūtu. (..) Nevar iedomāties, ka Lizete Skalbe būtu bez literāra talanta, kas varētu atklāties, piemēram, oriģināldzejoļos vai prozas darbos. Bet jāapbrīno, varbūt arī jānožēlo viņas pazemība, kas likusi no tā atteikties un nodoties tikai tulkošanai. Arī tad – tikai prozā. Ja, piemēram, tulkojamā romānā iestarpināts kāds dzejolis, tā pārcelšana latviešu valodā uzticēta citam. Jaunībā to darīja dzīvesbiedrs Skalbe, Stokholmas trimdā Strēlerte. (..) Būdama ar bagātu valodu un teicami pārvaldīdama latviešu frazeoloģiju, Lizete Skalbe ir nostiprinājusi savu vietu starp mūsu vislabākajiem tulkotājiem. Viņai allaž izdevies atrast nepieciešamo kompromisu starp oriģinālu un latviešu izteiksmi."

Jānis Rudzītis. Lizete Skalbe. Latvija, Nr.34 (10.09.1966)

"Lizetes Skalbes latviešu valoda ir dabiski plūstoša, apaļiem gludiem teikumiem, kur nemana nevienas atskabargas, neviena mākslīgi "taisīta" vārda. Tā ir dzīva, krāšņa, niansēm un sinonīmiem bagāta valoda, kuras teikuma mīkstais kritiens ir tik patīkams ausij. (..) Ja īsumā gribam raksturot Lizeti Skalbi kā tulkotāju tad jāpasaka, ka viņa savā darba rutīnā un iejūtā jau ir aizsniegusi to līmeni, kad tulkojumu vairs nejūt kā tulkojumu."

Veronika Strēlerte. Tulkotājas jubileja. Latvija, Nr.34 (09.09.1961)

Lizete Erdmane

1896–1900
Rīgas pilsētas elementārskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga

1900–1903
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga

1903–1905
Voldemars Maldonis Riga Girls Gymnasium
Rīga

1906–1908
Somija
Devusies līdzi līgavainim Kārlim Skalbem uz Somiju.

1908
Norvēģija
Devusies pie Kārļa Skalbes uz Norvēģiju.

1944
Zviedrija
Mitinās Visbijas, Vallas, Visingsalas bēgļu nometnēs.

1906
Helsinku universitāte
Helsinki
Helsinkos strādājusi universitātes bibliotēkā.

1908–1909
Oslo, Norvēģija
Strādājusi tabakas fabrikā.

1915–1916
Laikraksts "Līdums"
Kesk 16, Valga
Strādājusi laikraksta "Līdums" redakcijā.

1916–1918
Valka
Strādājusi Bēgļu apgādāšanas birojā.

1919–1920
Rīga
Strādājusi Latvijas Preses birojā.

1920–1921
Latvijas Telegrāfa aģentūra LETA
Rīga

1945–1956
Stokholma
Strādājusi Zviedrijas valsts arhīvā.Paralēli darbam tulkojusi romānus un kārtojusi Kārļa Skalbes Rakstus.

1910–1913
Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga
Ģimene dzīvojusi mecenāta Augusta Dombrovska Burtnieku namā Vecmīlgrāvī.

1915–1919
Valka

1919–1935
Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga

1926–1944
Saulrieti
Skalbes "Saulrietos" uzturas vasarās.

1935–1941
Mātera iela 9, Rīga

1941
Antonijas iela 10, Rīga
Dzīvoklī Skalbes mitinās kopā ar Justīni Čaksti un Zemgaļu ģimeni.

1945–1972
Stokholma

1987
Saulrieti

20.06.1992
Saulrieti
Pārapbedīta"Saulrietu" Vaktskalnā.