Līvija Vītoliņa
18.02.1911 – 17.08.1994
Līvija Vītoliņa (1911–1994) – publiciste un bibliotekāre. Pabeigusi ģimnāziju un strādājusi Rīgā kā ierēdne, Otrā pasales kara laikā izceļojusi uz Zviedriju. Gēteborgas universitātē studējusi slāvu valodas, pēcāk tur strādājusi par bibliotekrāri. Rakstījusi recenzijas, apceres par bibliogrāfiskiem jautājumiem, ceļojumu iespaidus, līdzdarbojusies žurnālā „Treji Vārti", laikrakstos «Latvija", "Londonas Avīzē", "Latvija Amerika" u.c. Plašs un nozīmīgs ir tās raksts „Archīva" 10. sējumā "Latviešu grāmatas dažādas Eiropas bibliotēkās". Triju sējumu kataloga autore par latviešu grāmatām Helsinku universitātes bibliotēkā, par ko 1979. gadā saņēmusi Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmija. Helsinku universitātes bibliotēka par šo darbu apbalvojusi ar Helsinku universitātes nopelnu medaļu, kas līdz tam pasniegta tikai piecas reizes, un pie tam tikai vienu reizi sievietei. Līvijas Vltoliņas vārds un biogrāfija ievietota "Dictionary of Scandinavian biography" Kembridžā 1976. gadā, tāpat "The world who's who of Women" piektajā 1980. gada izdevumā, kā art Čikāgā iznākušajā "Who's who in the world".
Birth time/place
18.02.1911
Jaungulbene
Place/time of death
17.08.1994
Gēteborga
Personal information
Precējusies ar Jāni Blūmu (1931, laulība šķirta 1935. gadā), otrā laulība ar Ādolfu Vītoliņu, tajā dzimusi meita Māra.
Quotes
" Viņa cēlusi gaismā Helsinku bibliotēkā novietotos latviešu literaūras milzīgos krājumus. Tos visus Vītoliņa kataloģizēja un pati Helsinku bibliotēkā izdeva šo tepat simts gadus ilga posma bibliogrāfiju. Tā iznāca 1978. gadā trijos sējumos mašīnraksta stencilā un aptver pavisam 593 lappuses. To pieprasa latvieši un cittautieši gan autorei, gan tieši universitātes bibliotēkai. Tāpat to iegādājušās arī daudzu valstu universitāšu zinātniskās bibliotēkas. Vītoliņa latviešu darbus sākusi kataloģizēt jau 1966. gadā. Sākumā pagrūti bija atšifrēt segvārdus, tāpat tikai ar dažiem burtiem parakstītos darbus. Darba veikšanai jubilāre divreiz saņēma nelielu atbalstu no kāda zviedru pētniecības fonda, bet ar to vien nepietika, tāpēc vajadzēja izlīdzēties ar to, kas pašas pelnīts. Tomēr viņa priecājas, ka darbs vismaz daļēji paveikts. Viņa gan raksta, ka tur darba vēl pāris gadiem, bet to kavē līdzekļu trūkums, jo kādu laiku jādzīvo Helsinkos. Vītoliņa jau sagatavojusi latviešu un vācu tā laika laikrakstu un žurnālu sarakstu. Bibliotēka izdos šo sarakstu bibliogrāfijas pielikumā, bet tikai tad, kad iekrāsies līdzekļi. Līvijai Vītoliņai vēl padomā citi darbi. "Ja vēl varētu strādāt un dzīvot vismaz trīs gadus, cerības atkal ko lielu laist klajā. Ja ar visiem darbiem Helsinkos un pseudonimiem varētu tikt galā, varētu mierīgi mirt. Ar darba prieku vien nepietiek, vajadzīga veselība, bet tieši tā man vāja," raksta jubilāre. Par Helsinku universitātes bibliotēkas latviešu grāmatu katalogu PBLA Kultūras fonds 1979. gadā Līvijai Vītoliņai piešķīra Kr. Barona prēmiju. Kaut simboliska, tomēr arī pašu atzinība. Pati Helsinku universitāte 1980. gada rudeni viņai pasniedza atzinības medaļu. Helsinku universitātes bibliotēkas latviešu izdevumu bibliogrāfiju cittautieši atzinuši par tik vērtīgu, ka Līvijas Vītoliņas vārds un biogrāfija ievietota Dictionary of Scandinavian biography Kembridžā 1976. gadā, tāpat The world who's who of Women piektajā 1980. gada izdevumā, kā art Čikāgā iznākušajā Who's who in the world. Tātad viņa ir izgājusi pasaulē. Kara laikā atšķirta no vira, Līvija Vītoliņa viena pati izaudzinājusi meitu, kura aizgājusi pati savā dzīvē."
Laiks, Nr.32 (22.04.1981)
Name at birth
Trēde
Additional names
Blūma, Pazare
Education
Gēteborgas Universitāte
Gēteborga
Working place
Helsinku universitāte
Yliopistonkatu 4, Helsinki
1956
Gothenburg University Library
Gēteborga
Emigrated
1944
Gēteborga
Awards
PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par darbu "Latviešu literatūras krājums, 1920–1977" Helsinku universitātē (somu, zviedru, angļu valodā).
1979