Lija Veikina

Tēvs – Kārlis Veikins, Latvijas brīvvalsts laika lidotājs, māte – Agnese Veikina; tēva brālis Fēlikss Veikins − operdziedonis Latvijas Nacionālajā operā.

1944: kopā ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, dzīvoja Oldenburgā.
1948: izceļojusi uz Austrāliju.

20. gs. 50. gadu sākumā iesaistījusies Sidnejas Latviešu teātra darbā, bijusi sufliere, tad sākusi piedalīties izrādēs, profesijas pamatus apguva pie aktieriem Litas Zemgales un Kārļa Gulberga, kaut gan jau latviešu bēgļu nometnē Oldenburgā piedalījusies skolas uzvedumos.

Līdzdalības Sidnejas Latviešu teātra izrādēs, lomas
1954: Apses jaunkundze Edvarda Vulfa komēdijā "Sensācija".
1956: Irma Edvarda Vulfa komēdijā "Svētki Skangalē".
1957: Anete Valdemāra Kārkliņa komēdijā "Sarkanvīns".
1959: Beatrise P. Džonsona "Apbalvojums".
1959: Lolita Annas Brigaderes "Lolitas brīnumputns".
1960: Izabella Žana Anuija "Satikšanās Sanlisā".
1960: Indra Mārtiņa Zīverta "Fiasko".
1961: Šarlote Ž. Kokto "Svētie briesmoņi".
1963: Hortenze Ž. Anuija "Mēģinājums".
1960: Alita Mārtiņa Zīverta "Kā zaglis naktī".
1964: Antrīne Annas Brigaderes "Kad sievas spēkojas".
1964: Viola Viljama Šekspīra "Divpadsmitā nakts".
1965: Rozālija: A. Kopita "Nabaga tētis", arī darinājusi dekorācijas.
1965: Kundze Pāža Viljama Šekspīra "Vindzoras jautrās sievas", arī darinājusi dekorācijas.
1966: Stella Gaire E. Harisa "Belinda".
1968: Valija Kalniņa "Kaleidoskops 1968".
1968: Asaru māte Raiņa "Daugava".
1968: Saiva Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda".
1969: Alise V. Hola, K. Voterhauza "Melīgais Billijs".
1970: Melnā Mērija Mārtiņa Zīverta "Āksts".
1972: Annija Prestore T. Vilisa "Sieviete rītasvārkā".
1972: Komentore Spodra Klauverta "Mēs gribam būt kungi".
1973: Elīna Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos".
1973: Melnā māte Raiņa "Zelta zirgs".
1974: Šeperde Ulda Siliņa "Pilsoņa Avota lieta".
1974: Vecenīte Ežena Jonesko "Degunradzis".
1975: Florence L. Gerše "Taurenītis lido".
1976: Naula Annas Brigaderes "Karaliene Jāna".
1976: Bokas jaunkundze Astrides Lindgrēnas "Karlsons, kas dzīvo uz jumta".
1976: Rasma Harija Gulbja "Zilā".
1977: Luīze Pītera Šēfera "Piecu pirkstu vingrinājums".
1978: Mimoza Mārtiņa Zīverta "Lielo grēcinieku iela".
1978: Aleksandra Jāņa Poruka "Hernhūtieši".
1978: Cērpa kundze Mārtiņa Zīverta "Ķīnas vāze".
1979: Vilma Georga Alhimoviča "Olimpiāde 1980".
1981: Kristīne Spodra Klauverta "Toms Kaspars".
1981: Olga Māra Rozītes "Rainis un Aspazija".
1982: Felicita Anšlava Eglīša "Karmen, Karmen".
1982: Trīne Rūdolfa Blaumaņa "Trīnes grēki".
1983: Stefānija T. Kempinska "Duets vienai personai".
1984: Abigaila Mārtiņa Zīverta "Kurrupurrū".
1985: Aldona Anšlava Eglīša "Māris un Baiba".
1985: Puķu sieva Ēriha Kestnera "Punktiņa un Antons".
1986: Jolanta Durbe Anšlava Eglīša "Jolanta Durbe".
1987: Apala Ulda Siliņa "No Kurzemes bērniņš biju".
1988: Pukšānmāte Gunāra Griezes "Vēlreiz Krautštatē".
1989: Tīna Leldes Stumbres "Zīmējumi smiltīs".
1989: Jalna Anšlava Eglīša "Spēle ar brāļiem".
1990: Gata Gudeta, Jura Zvirgzdiņa "Jubilejas gads".
1991: Marta Harija Gulbja "Mans mīļais, mans dārgais".
1991: Iza Mārtiņa Zīverta "Cenzūra".
1992: Šīla A. Eikborna "Esiet pazīstami".
1992: Madara Māras Zālītes "Pilna Māras istabiņa".
1993: Sandra Anšlava Eglīša "Sandra".
1994: Saimniece Anšlava Eglīša "Par purna tiesu".
1995: Amanda Raimonds Staprāna "Pēdējā izrāde".
1997: Mazbērzu māte Rūdolfa Blaumaņa "Trīnes grēki".
1999: Džonsona kundze Anšlava Eglīša "Pēc kaut kā cēla nezināma".
2000: Bebrene Annas Brigaderes "Sievu kari ar Belcebulu".
2003: Bankas direktrise Ēriha Kestnera "Emīls un Berlīnes zēni".
2004: Madama Arkati N. Kauarda "Aušīgais gars".
2004: Anda Sēja Anšlava Eglīša "Cilvēks grib spēlēt".
2006: Margrieta Ādolfa Alunāna "Sādžu dakteris".
2006: Amālija Jāņa Jurkāna "Amālija".
2007: Lelle Anšlava Eglīša "Ferdinands un Sibilla".
2009: Maiga A. Grīnieces "Pagasta nabags".
2009: Māte Leldes Stumbres "Persijs dievišķīgais".
2010: Marija Viljama Šekspīra "Divpadsmitā nakts".
2014: Toto Valta Pūces un Pētera Brūvera mūziklā "Burvis no Ozo zemes".
2015: Skaidrīte Aivas Birbeles komēdijā "Zaļā zona".

Režisore Sidnejas Latviešu teātrī
1967: Dž. Rīvs "saules gaismu ar ūdeni 3 reizes dienā".
1971: T. Stopards "Kad istabā līst".
1975: L. Gerše "Taurenītis grib lidot".
1976: Kaleidoskops 1976.
1977: Spodra Klauverta "Kaleidoskops 1977".
1979: N. S. Grejs "Nezvērs meklē laimi".
1979: Aspazija "Torņa cēlājs".
1980: Anšlavs Eglītis "Bezkaunīgie veči".
1981: Ulda Siliņa "Kaleidoskops 1981".
1982: Anšlavs Eglītis "Karmen, Karmen".
1984: Ulda Siliņa "Ir akmeņi raud".
1986: Ulda Siliņa "Kaleidoskops 1986".
1987: Ulda Siliņa "Tu esi Minsterē, mans draugs".
1988: Ulda Siliņa "Kaleidoskops 1988".
1993: Gunāra Griezes "Pensionāri".
1996: Ulda Siliņa "It nekad vairs nenākšu sētā".
1998: Tijas Bangas "Septiņas vecmeitas".
2001: Mārtiņa Zīverta "Tvans".
2002: Leldes Stumbres "Aktieri".
2003: "Kaleidoskops 2003" kopā ar Anitu Apeli.
2003: Andreja Miglas, Valda Rūmnieka "Apreibušās lakstīgalas".

2019. gadā viesojās Latvijā ar Sidnejas Latviešu teātra jautro uzvedumu "Kabarē de Rīga".

Kopš 1964: piedalījusies gandrīz visos satīriskā "Kaleidoskopa" iestudējumos - bijusi tēlotāja, reizēm režisore vai līdzautore un autore.

Sidnejas Latviešu teātra vajadzībām tulkojusi lugas1965: A. Kopits "Nabaga tētis".
1966: Viljams, Tenesijs. Trauslā stikla roze".
1966: A. Hariss "Džonija Belinda".
1969: V. Hols, K. Voterhauss "Melīgais Billijs".
1971: T. Stopards "Kad istabā līst lietus".
1975: L. Gerše "Taurenītis grib lidot".
1983: T. Kempinskis "Duets vienai personai".

Apbalvojumi1973: Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda godalga par nopelniem latviešu teātra mākslā.

Uz jautājumu, vai gribējusi kļūt par aktrisi, atbildējusi: "Nē. Es labi zīmēju. Biju vienīgais bērns un daudz nebija ko darīt. Zīmēju. Gribēju mācīties zīmēšanu, bet māte bija praktiska sieva un teica, ka jāmācās kaut kas noderīgs. Ai, ja tikai katrs varētu attīstīt savu ‘hobiju’ (vaļas prieku?) un padarīt to par savu darbu! Ja varētu dzīvot vēlreiz!”
Savukārt par savā lomām teikusi: "Es nekad neesmu spēlējusi dāmas. Vienmēr tikai raksturlomas. Sākuma gados bija jāiet Zemgales un Gulberga mājās uz balss vingrinājumiem. Salika mums ar Irisu Akmeņkalni smagas grāmatas uz pakrūtes. Tas bija tas tuvākais drāmatiskiem kursiem, kas man ir bijis. Acis ieplētusi, skatījos, kā tās lietas jādara. Gāju ar prieku.”
Skat.: Siliņš Uldis. Dialogs ar Liju Veikinu. https://jaunagaita.net/jg168/JG168_TEATRIS.htm

"L. Veikina Sidnejas Latviešu teātrī tēlojusi ļoti daudz lomu - gan raksturu, gan mīlētājas un pēc L. Zemgales aiziešanas no skatuves kļuva par vadošo lomu tēlotāju. L. Veikina ir izteikta pārdzīvojuma aktrise, izrādes laikā viņa intensīvi dzīvi tēla iekšējo dzīvi, maksimāli atdevīga skatuves norisēm. [..] Pamatlīniju L. Veikinas daiļradē veido emocionāli piesātinātie, ļoti jūtīgie sieviešu tēli. samērā maz L. Veikina tēlojusi varones pasaules klasikas repertuārā, tuvāki viņai bijuši mūsdienu sieviešu tēli.

Hausmanis, Viktors. Lija Veikina. Hausmanis, Viktors. Latviešu aktieri trimdā. Biogrāfijas un apceres. Rīga: Zinātne, 495., 4969. lpp.

actress
translator

Oldenburga, Vācija
Mācījusies latviešu bēgļu pamatskolā.

mācījiesģimn. Austrālijā

Austrālija
Beigusi zobu tehniķu kursus.

1954
Sidnejas Latviešu teātris
Sidneja
Debitēja Sidnejas Latviešu teātrī.

1990
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39