PAR ROMĀNU "NAMS PIE JŪRAS" (1977)
Par romāna ieceri"Nams pie Baltijas jūras ir karavīru atpūtas nams Habichtsbergā, Rietumprūsijā, kur Otrā pasaules kara laikā ievainotie latviešu karavīri pavadīja veselības uzlabošanas atvaļinājumu. Kādu laiku, pēc gūto ievainojumu ārstēšanas Gleivicas kara slimnīcā, tur uzturējies arī autores tēvs – Latviešu leģiona virsnieks. Arī viņas brālis Reinholds bijis leģionārs, kritis tikai divus mēnešus pirms kara beigām 18 gadu vecumā pie Šenverderas. [..] Autore gan saka, ka viņa savu darbu pārstrādājusi romānā no dienasgrāmatas. Taču tajā nav manāma parastā dienas grāmatu hronoloģija, bet šīs piezīmes viņai bijušas tikai kā atsevišķi pieturas punkti plašākam episkām tēlojumam, kurā prasmīgi zīmēti cilvēku tipi un raksturi, saaužot tos kopā saistošā liTerārā stāstījumā. Tēloto personu vārdi ir pieņemti, bet visas tās ir eksistējošas personas, kurās tā laika līdzgaitniekiem nebūs grūti saskatīt pazīstamas sejas. /
Latvija Amerikā, 1975, 13. sept.
"Kā satura, tā tēlojamās problēmas dēļ arī L. Lidekas
Nams pie Baltijas jūras būtu pielīdzināms plašam stāstam, bet tas šai apcerē nav galvenais. Autore sekmīgi ievijusi un atrisinājusi darbības intrigu, to centrējot vienas personas individuālajā pārdzīvojumā, tāpat uzskatāmi patēlojusi vidi un pārējās personas, kaut ari romāna darbība un cilvēku likteņi nav tverti nedz plašumā, nedz dziļumā. Romāna darbības vieta ir Rietumprūsijas mazpilsēta Rēda un tai tuvais ciems, kura tuvumā stāvajā jūras kraujā atrodas balts trīsstāvu nams, kurā periodiski ierodas latviešu leģionāru kaujas grupas, lai atpūstos un apdziedētu kara sistās brūces un tad pēc pāris, trim nedēļām atkal dotos uz fronti. Tādā pašā nolūkā te mīt arī daži virsnieki ar savām ģimenēm. Viņu vidū te Ziemassvētku perioda brīvlaiku vada arī virsleitnants Kļava ar sievu un apm. 16 g. vecu meitu Rudīti, kas nu kļūst par romāna centrālo personu. Autore Lideka ar meitenes Rudītes dienu grāmatas atzīmēm veiksmīgi attēlo vidi: ziemas dabu pie Baltijas jūras, atpūtas namu un tā iemītniekus– personālu un dažus karavīru tipus. [..] Lidekas romāna nolūks tomēr nav attēlot bezjēdzīgo un nežēlīgo karu. Kara notikumi viņas romānā ir tikai fons, uz kura tēloti galvenās personas pārdzīvojumi un pat vēl šaurākmīlestības pamošanās un atraisīšanās jaunās, tikko dzīvei pamodušās sievietes dvēselē. [..] kā satura, tā formas ziņā L. Lidekai ir paveicies sasniegt savus mākslinieciskos nodomus un radīt atzīstamu literāro darbu."
Tichovskis, Heronīms. Nams pie Baltijas jūras.
Latvija Amerikā, 1978, 22. apr.
PAR DZEJAS KRĀJUMU "NEIZSPĒLĒTĀ VASARA" (1978)
"Lidijas Lidekas prozas grāmata pienesa jūsmīgas pēdējā kara laika reminiscences jaunas meitenes skatījumā, to varētu pat saukt par atmiņu stāstu. [..] Lidija Lideka tomēr ir dzejniece – romantiķe modernā ievirzē un izteiksmē. Dzejoļu krājums
Neizspēlētā vasara ir tiešām lielisks sākums. Dzejniece skaidri redz un zina dzejas burvību un jau prot ievīt problēmas pārlaicīgā skatījumā. [..] Grāmatas nosaukums –
Neizspēlētā vasara – jau dzeja par sevi – jūtu spēle par kādu meitenes priekam solīto vasaru. [..] Un tomēr, kad iedziļināmies krājuma problēmās, atskārstam dziļu meklētājas, domātājas un jūsmotājas dabu."
Spoģis, Alberts. Reiz taču romantiķe.
Latvija Amerikā, 1979, 30. jūn.