Lidija Auzāne-Tīcmane

Dzimusi Taškentā, Uzbekistānā, kur viņas tēvs, Andrejs Auzāns, vēlākais ģenerālis, bija observatorijas vadītājs. Māte – Marija Auzāne.
1940: apprecējusies ar inženieri Pēteri Vītoliņu.

1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju.

1947–1964: dzīvoja Anglijā.

1964: 17. oktobrī ar māti Mariju Auzāni un vīru izceļoja uz dzīvi Kanādā, kur dzīvoja viņas māsas ģimenei – Sudmali.

1968. gada janvāris: mirst vīrs Pēteris Vītoliņš.

1968. gada decembrī apprecējusies ar sabiedrisko darbinieku Arnoldu Tīcmani.

LITERĀRĀ DARBĪBA

No 1930. gadu sākuma: pievērsusies galvenokārt dramaturģijai.
1933: Latviešu strēlnieku biedrība godalgoja lugu "Dzimtene sauc".
1935: luga "Mantotais lāsts" godalgota Sieviešu atturības biedrības "Baltā Lenta" rīkotajā lugu sacensībā.

1938: tulkojusi franču valodā Alfrēda Kalniņa operas "Baņuta" 3. un 4. cēliena tekstu; tulkotās operas klavierizvilkums 1938. un 1968. gadā izdots Rīgā.
1940: Kultūras fonda izsludinātajā sacensībā tiek piešķirta otrā godalga par operas libretu "Jersika". Sekojošo politisko pārvērtību apstākļos tas operā nav realizēts.

1943: Latvijas radiofonā lasīta raidluga "Izpalīdze".  

1944: komēdija "Dāmu valsis" saņēmusi vienu no godalgām Mākslas un sabiedrisko lietu departamenta rīkotajā dramatisko konkursā.
1957: librets tiek pārstrādāts lugā "Jersika", kas uzvesta Toronto, 2. Kanādas latviešu dziesmu svētku laikā. (lugas pirmuzvedums notika Anglijā, Stokportā, autores režijā.)

LUGAS

DZEJA BĒRNIEM

NEPUBLICĒTĀS LUGAS

1951: varoņdrāma "Jersika"
1952: "Izpalīgs laukos" (tā pati luga "Gleznotājs Otiņš", tikai izrādīta ar citu nosaukumu Čikāgas Latviešu teātrī).
1953: luga "Uz Ameriku"
1965: "Septiņi mīlētāji" (sarakstīta kopā ar Pēteri Vītoliņu)
1966: "Ziemsvētku vēstule": viencēliens pamatskolas vecuma bērniem.
1966: luga "Ložmetēju kalns"
1967: laikmetīga luga 3 cēlienos "Dāvana".
1968: komēdija "Atbalsis" (1968: saņēma 3. godalgu Amerikas Latviešu apvienības Kultūras biroja lugu sacensībā).
1968: jaunatnes luga "Raidstacija" (1968: saņēma 3. godalgu Sidnejas Latviešu teātra lugu konkursā).
1968: humoristiska īsluga "Ziņkāre".
1969: luga "Nāve".
1969: komēdija "Septiņi mīlētāji".
1969: luga "Precības".
1970: viencēliena komēdija "Zarāna nedienas, papardes ziedu meklējot".
1970: luga "Roberts un Hetēra".
1971: "Zilais tauriņš".
1971: viencēliens "Modernie laiki".
1971: luga "Mēs prasām brīvību".
1971: Ziemassvētku luga bērniem "Apburtais mežs".
1972: īsluga "Atbrīvotā sieviete".

"Ciemiņi"
"Studenta Puķupēdiņa ketavejs"
"Nāra" (sarakstīta kopā ar Pēteri Vītoliņu) un citas.

Gandrīz visas lugas izrādītas uz trimdas latviešu teātru un dramatisko kopu skatuvēm Anglijā, Kanādā, Amerikā un Austrālijā.

CITAS GRĀMATAS

PAR LUGU "MANTOTAIS LĀSTS" (Rīga: A. Gulbis, 1937)

"Lidija Auzāne jau publicējusi vairākus skatuves darbus, no kuriem pāris pat godalgoti. Lugu "Mantotais lāsts" godalgojusi sieviešu atturības biedrība "Baltā lenta". No tā, vēl lugu nelasījuši, varam gūt nojēgumu, par ko te būs runa. Atturības propaganda ir svētīga lieta un labi, ja entuziasmēti cilvēki to veic. Auzāne visu ļaunumu saskata alkoholā, bet līdz ar to uzsver, ka cilvēks var sevi pārvarēt un pārveidot. Un pārveidodams sevi, viņš var veidot arī likteni. Neskaidrāka ir lieta ar "mantoto lāstu". Dzīvē pierādījies, ka ne katrreiz tāds lāsts mantots. Bieži gadās, ka tēvi dzer, bet dēli atturas un otrādi. Drošāk jau var runāt par dzeršanu kā vispārēju postu. Luga ir sacensības darbs un tās dramatiskā līnija ne visai izturēta. Pārāk daudz lugā iedzeršanas skatu; vietumis darbība skrien kinomatografiskā ātrumā, kaut gan dramatiskā kāpinājuma nav (3. cēl.); raksturi vāji izstrādāti; personu replikas gandrīz neatšķiras viena no otras u. t. t. Tas arī saprotams, jo propaganda ar mākslu lāga nesadzīvo un liekas, ka šoreiz Auzānei svarīgākā likusies pirmā. Tomēr redzams, ka dramatiķes nervs autorei ir. Vairāk koncentrējoties, izvēloties stingrāku fabulu, piegriežot vairāk vērības tipu raksturojumiem un dramatiskiem akcentējumiem, Auzāne droši vien uzrakstīs arī drāmu, jo skatu luga ir tikai pirmā kāpne, kas ved Melpomenas svētnīcā. Uz to lai pašķiras autores ceļi."

PAR LIDIJA AUZĀNES-TĪCMANES PERSONĪBU UN DAIĻRADI

"Jau skolas gados Lidija sāk interesēties par mākslām. Viņa čakli apmeklē konservatorijas koncertus, sāk vingrināties prozā un dzejā, saņemot godalgu par žurnālā "Atpūta" ievietoto stāstu. [..] No tēva mantota un kaldināta izturība palīdzēja viņai tikt pāri visām dzīves grūtībām kā agrā jaunībā, tā vēlāk, kad Latvijai gāja pāri kara vētras, un beidzot trimdā, pārvarot ikdienišķas rūpes par tuvinieku sazināšanu, rūpes par draugiem un rūpes par izkaisīto latviešu trimdinieku saimi."

Miks, E. Lidija Auzāne. Londonas Avīze, Nr.1340 (11.08.1972)

play writer
translator

Lidija Auzāne

Lidija Vītoliņa

Student Sorority "Dzintra"

Darbojusies jauno autoru kopā "Jauno Rakstnieku vienība".

29.11.1965
Latviešu preses biedrība
Kanāda
Darbojās biedrības Kanādas kopā.

1913–1917
Taškenta

1917–1918
Sanktpēterburga

1918–1923
Maskava

1923–1944
Rīga

1947–1964
Anglija

1964–1972
Toronto

1919–1923
Maskava
Popova ģimnāzija

1924–1931
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga

1931–1938
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: tieslietas. Pēc cand. iur. iegūšanas tika atstāta fakultātē sagatavoties zinātniskam darbam.

1936–1937
University of Grenoble
Francija
Studē franču valodu.

1938–1940
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga

02.1938–11.1939
Žurnāls "Zeltene" (1926–1940)
Rīga
Žurnāla "Zeltene" redaktore

1944
Vācija

1947
Stokporta

1964
Toronto

Alistonas kapi

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Par lugām jaunatnei
1972