Laimonis Stepiņš

3 pictures

02.08.1927 – 13.01.1989

Laimonis Stepiņš (1927–1989) – literatūrzinātnieks. Pētījis latviešu un cittautu, galvenokārt skandināvu – zviedru, norvēģu un dāņu literāros sakarus. Grāmatu "Pirmais latviešu literārais žurnāls "Pagalms"" (1970), "Henriks Ibsens latviešu teātrī" (1978), "Latviešu un zviedru literārie sakari" (1983), "Latviešu un dāņu literārie sakari" (1989) autors. Manuskriptā palicis darbs "Latviešu un norvēģu literārie sakari".

Birth time/place

02.08.1927
Rīga

Place/time of death

13.01.1989
Rīga

Personal information

Dzimis dzelzceļnieka ģimenē.

Professional activity

Kopš 60. gadu beigām "Karogā" un citur publicēti daudzi plašāki raksti par skandināvu rakstnieku darbu tulkojumiem Latvijā.
1968: žurnāla "Karogs" 1. numurā publicēts raksts "Arī grāmata ir mākslas darbs".

Pētījis latviešu grāmatniecības un žurnālistikas vēsturi, latviešu un skandināvu literāros sakarus, darbojies par bibliogrāfu.
Ap 130 rakstu publicēti "Latvijas Padomju enciklopēdijā" (1.–7. sējumā) – arī galvenokārt par skandināvu literatūrām un rakstniekiem.
Publicējis vairāk nekā 400 rakstus, tostarp atsevišķas publikācijas zviedru, dāņu, norvēģu un islandiešu valodā.

Grāmatas
1970: "Pirmais latviešu literārais žurnāls "Pagalms"".
1978: "Henriks Ibsens latviešu teātrī".
1983: "Latviešu un zviedru literārie sakari".
1989: "Latviešu un dāņu literārie sakari".
Manuskriptā palicis darbs "Latviešu un norvēģu literārie sakari".

Quotes

Par Laimoņa Stepiņa devumu literāro sakaru pētniecībā" ... kādos trijos gadu desmitos Laimoņa Stepiņa mājās mazpamazām tapa savdabīga literatūras sakaru enciklopēdija, sazarodamās pa reģioniem un konkrētiem rakstniekiem. Pienāca arī laiks, kad bagātīgais faktu vākums prasīt prasījās pēc publicēšanas. Viņa kompetence pavēra ceļus uz presi, īpaši – "Karoga" nodaļām "Brāļu saimē" un "Aiz mūsu robežām". Laimonim tika pasūtīti raksti arī Latvijas Padomju enciklopēdijai, kuras pirmajos 7 sējumos to ir apmēram 130, galvenokārt – par skandināvu rakstniekiem. Taču pats lielākais un nozīmīgākais Laimoņa Stepiņa darbs, kura viņš saskatīja savas dzīves sūtību, bija trīs monogrāfijas – par latviešu literatūras sakariem ar zviedru, dāņu un norvēģu literatūru. Praktiski visas trīs grāmatas tapa vienlaikus – materiāli bija krājušies un krājās kā vienai, tā otrai un trešai. Pēc tam, kad izdevniecība "Zinātne" 1983. gadā bija publicējusi Laimoņa pētījumu "Latviešu un zviedru literārie sakari", viņš kautri ieminējās: "Es jau varētu uzreiz dot arī dāņus un norvēģus, bet vai nebūs vienam autoram par daudz goda...""
Riekstiņš, Ivars. Atvadu vārdi Laimonim Stepiņam. Karogs, Nr.4 (01.04.1989)

Education

–1949
Leona Paegles Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga

–1956
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Studējis Vēstures un filoloģijas fakultātē.

Working place

1950–1962
Rīga
Mācījis vairākās skolās latviešu valodu un literatūru.

1962–1976
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga

1965–1976
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka
Riharda Vāgnera iela 4, Rīga
Zinātniskais sekretārs.

1976–1984
Galvenā enciklopēdiju redakcija (1963–1997)
Maskavas iela 68, Rīga
Vecākais zinātniskais redaktors.

1984–1987
Apgāds "Zinātne"
Latvijas Zinātņu akadēmija
Vecākais redaktors.

Buried

Rīgas Pirmie Meža kapi