Kristofs Fīrekers

FĪREKERS (Furecker, Fureccerus) Kristofs (1612 - 1684 vai 1685) - vācu izcelsmes latviešu dzejnieks, valodnieks.
Domājams, ka dz. Neretas mācītāja Kristiāna Fīrekera ģim. No 1632 stud. teoloģiju Tērbatas universitātē. Strād. par mājskolotāju Pienavas muižā, vēlāk Džūkstē. Apprecējis turīgu latvieti, dzīv. Dobeles apkārtnē, bet mūža beigās Tukumā vai Slokā. Dib. latviešu sillaboton. dzejas tradīcijas, sacerējis garīgās dziesmas, tulkojis emocionāli spēcīgo un tēlaino reformācijas laika garīgo dzeju (M. Luters, P. Gerhards). F. mēģinājis panākt, lai latv. bazn. dziesmas mākslin. izteiksmes ziņā kļūtu līdzvērtīgas Rīgas vācu dziesmu grāmatai. Pirmās zināmās F. dziesmas (54) public. dziesmu grām. "Lettische geistliche Lieder und Psalmen.." ("Latviešu garīgās dziesmas un psalmi..", 1671), 158 dziesmas ievietotas H. Ādolfija sastādītajā Kurzemes dziesmu grām. "Lettische geistliche Lieder und Collecten" ("Latviešu garīgās dziesmas un kolektes", 1685). Kopumā ap 180 F. dziesmas un lūgšanas, apzīmētas ar iniciāļiem C.F., veidoja latv. dziesmu grām. pamatu. F. iedibināto sillaboton. vārsmošanas sistēmu teorētiski pamatoja J. Višmanis. Viņš savā poētikā (1697) F. pielīdzināja vācu dzejas teorijas pamatlicējam M. Opicam un ievietoja F. dzejas paraugus.
Laika gaitā daļa F. dziesmu, starp tām bezatskaņu, tika atmestas, taču to labākā daļa nozīmīga vēl šodien, piem., "Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils", "Redz, šī diena jau pagalam" u.c.
F. mācījis latv. valodu Dobeles mācītājam, vēlākajam Kurzemes superintendentam H. Ādolfijam, kas, izmantojot F. atstātos materiālus, izdevis latv. gramatiku "Erster Versuch einer kurzverfasseten Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā", 1685). F. materiālus izmantojis arī G. Dreselis savā darbā "Ganz kurze Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pavisam īss ievads latviešu valodā", 1685). F. izstrādātā ortogr. bija labāka un modernāka par vēlāk lietoto. Nepublicēta palikusi F. latviešu-vācu vārdnīca, tās mater. savos darbos iestrādāja 18. gs. vārdnīcu sastādītāji (divi F. vārdnīcas noraksti atrodas Akadēmiskajā b-kā). F. bija labi apguvis grieķu un senebreju val., viņš tulk. daļas no Bībeles, kuras vēlāk izmantojis E. Gliks.
L. Bērziņš L. Kristofors Furekers. R., 1928; Grudule M. 16.gadsimta vācu reliģiskā dzeja Kristofora Fīrekera tulkojumā // Latviešu grāmata un bibliotēkas. R., 2000.
Z. Frīde

linguist
poet

Christoph Fürecker

C.F.

Fureccerus, Fuerecker

1631–1632
mācījiesmācījies Tērbatas ģimnāzijā

1632
studējisstudē Tērbatas universitātē teoloģiju

14.05.2022
Fīrekera gāte
2022. gada 14. maijā muzeju nakts ietvaros gājēju ceļam aiz Tukuma luterāņu baznīcas tika piešķirts Fīrekera gātes nosaukums, cildinot izcilo Kurzemes dzejnieku un valodnieku Kristofu Fīrekeru un vienlaikus pieminot viņa iespējamo apbedījuma vietu Tukuma luterāņu baznīcā.