Search

Kristaps Koškins

5 pictures
Kristaps Koškins
Kristapa Koškina pases foto. Pase izdota 1920. gada 8. decembrī.
Avots: LVVA, 2996. fonds, 10. apraksts, 37673. lieta.
Kristaps Koškins
Kristapa Koškina pases foto. Pase izdota 1928. gada 16. jūnijā.
Avots: LVVA, 2996. fonds, 10. apraksts, 37673. lieta.
Kristaps Koškins
Avots: https://timenote.info/lv/Kristaps-Koskins-00.00.18...
Kristaps Koškins
Kristaps Koškins Didža lomā Raiņa lugas "Pūt, vējini!" iestudējumā Jaunajā Rīgas teātrī 1914. gadā.
Avots: https://timenote.info/lv/Kristaps-Koskins-00.00.1875-12.11.1931
Kristaps Koškins un Eduards Smiļģis
Kristaps Koškins – Didzis (no kreisās) un Eduards Smiļģis – Uldis Raiņa lugas "Pūt, vējiņi!" iestudējumā Jaunajā Rīgas teātrī 1914. gadā. Režisors – Aleksis Mierlauks.
Avots: https://runa.lnb.lv/objects/729269/
Roles: actor, director, translator

29.09.1875 – 08.11.1931

Kristaps Koškins (1875–1931) – aktieris, režisors un tulkotājs. Aktiera karjeru sācis, 19. gadsimta 90. gados spēlējot Rīgas nomales teātru trupās, vēlāk spēlējis un režisējis Pēterburgas Latviešu labdarības biedrības teātrī, strādājis Apollo teātrī Rīgā (1906), Liepājas Latviešu teātrī un Liepājas Tautas teātrī (1909–1911), Jaunajā Rīgas teātrī (1909–1915), Ventspils Latviešu skatuves biedrības teātrī (1911–1912), kopā ar Ērihu Laubertu nodibinājis Ventspils Jauno teātri (1912), teātri Vērmanes dārzā (1916. gadā pārdēvēts par teātri “Komēdija”), bijis aktieris Pagaidu nacionālajā teātrī Valkā (1918), Dailes teātrī (1920–1921) un citur. Kristapa Koškina talants bijis daudzveidīgs un izpaudies, radot gan komiskus, gan dramatiskus tēlus. Ar omulīgā, zemnieciski panaivā lauku puiša Didža tēlojumu Raiņa lugā “Pūt, vējiņi!” (Jaunais Rīgas teātris, 1914) iedibinājis tradīciju šās lomas traktējumā.
Teātru vajadzībām tulkojis lugas.

  • Person of reception (2)

    • Birth time/place

    29.09.1875

    Place/time of death

    08.11.1931
    Rīga

    Personal information

    1875: 29. septembrī dzimis ostas strādnieka ģimenē.
    Dzīvesbiedre – aktrise Betija Knass (Knaze).
    1916: 1. februārī piedzimst dēls Uldis, vēlākais Valmieras Drāmas teātra aktieris Uldis Koškins (1916–1988).
    Bijis tuvs dramaturga Jūlija Pētersona draugs, iestudējis viņa komēdijas.

    Professional activity

    19. gadsimta 90. gados: iesaistījies teātru trupās Rīgas nomalē (M. Stīnusa, Teodora Lejas-Krūmiņa, Roberta Tautmīļa-Bērziņa un citās).

    Tulkojumi1908: Blūmentāls O. Niobe (teātrī)
    1909: Gogolis, Nikolajs. Revidents (teātrī)
    1909: Meijers-Fersters V. Veicheidelberga (teātrī)
    1910: Benedikss, R. Saticīgie radi (teātrī)
    1922: Maijo, M. Mans luteklītis (teātrī 1916)
    1927: Kadelburgs G., Skvoronskis. Jātnieku drudzis (teātrī)
    1927: Vernons G., Ouens G. Misters Vū (teātrī)
    1928: Venceļi H., J. 360 sievas (teātrī)

    Quotes

    Par aktieri Kristapu Koškinu"Atmiņās par Jauno Rīgas teātri Kārlis Freinbergs raksta: “Pilnīgi novatorisks pirmtips, kas palika par pamatu vēlākajiem tēlojumiem, bija Kristapa Koškina Didzis, ko vai visi bija iedomājušies kā bargu Ulda apsargātāju, bet ko Koškins izveidoja par joviālu Ulda pavadoni – piekto riteni, kam pašam vajag līdzjutēja.” Sīka atzīme atmiņu gūzmā, bet nes ziņas par kaut ko dziļi būtisku – par atdevīgu koleģialitāti kā skatuves mākslas un arī aktieru sadzīves neatņemamu sastāvdaļu. Šī īpašība – blakus gaišam, citus mudinošam optimismam – bija Kristapa Koškina personības pamatā. Dziļi izprastajā Raiņa lugā tā pārlējās mākslas tēlā, veidojot nešķiramo lomu pāri, divvienību, kurā vienam jāpakļaujas. Un tas bija Koškins, kas to prata ar bagātu smaidu. Bet tieši tāds Didzis nepieciešams Uldim – kā viņa brašuma atēna. Didzis nevar bez Ulda, Uldis – bez Didža. Sevišķi lomas pirmajā pusē, kad Ulda bravūrā vēl daudz pasaules krogos sasmalstīta tukšuma. Un Didzis viņa balsts, pakļāvīgais vīna biedrs, kuru var arī atmest, kā atmetama vecā dzīve, jaunajai tiecībā uz Baibu sākoties. Bet bez šīs čaulas nebūtu arī apskaidrotā Ulda, un čaulu, tāpat kā bruņas, kādam jāpalīdz nest. Šo necili, bet uz skatuves bieži tik bezgalnepieciešamo Sančo Pansas mākslu prata Kristaps Koškins."

    Pētersons, Pēteris. Par teatrālo koleģialitāti, Kristapu Koškinu atceroties. Karogs, 1975, Nr. 10.

    Affinities

    Uldis Koškins - Son

    Occupations

    actor
    director
    translator

    Education

    Rīga
    Apmeklējis grāmatvedības kursus

    Rīgas pilsētas Katrīnas skola
    Rīgas pilsētas Katrīnas skola

    Residence

    1898–1899
    Sanktpēterburga

    Working place

    1902–1905
    Pēterburgas Latviešu Labdarības biedrība
    Sanktpēterburga
    Aktieris un režisors

    1906–1906
    Theatre "Apollo"
    Rīga
    Aktieris

    1909–1911
    Liepājas teātris
    Liepāja
    Liepājas tautas teātris, aktieris

    1909–1915
    Jaunais Rīgas teātris (1908–1915)
    Rīga

    1911–1912
    Ventspils
    Ventspils Latviešu skatuves biedrības teātris, režisors un aktieris

    1912–1912
    Ventspils
    Kopā ar Ērihu Laubertu nodibinājis Ventspils Jauno teātri (teātris darbojies tikai vienu mēnesi)

    1915–1916
    Rīga
    Kopā ar Ērihu Laubertu nodibinājis un vadījis teātri Vērmanes dārzā, kas 1916. gadā pārdēvēts par teātri "Komēdija".

    1918–1918
    Valka
    Pagaidu nacionālais teātris, aktieris

    1919–1919
    Tautas teātrī aktieris

    1920–1921
    The Dailes Theatre
    Rīga
    Aktieris

    1921–1922
    Ventspils
    Ventspils Latviešu teātra mākslinieciskais vadītājs

    Buried

    Rīgas Pirmie Meža kapi