Krišjānis Valdemārs ir dzimis Ārlavas Vecjunkuru mājās Mārtiņa Valdemāra (mir.1853) un viņa sievas Marijas, Vecjunkuru saimniekmeitas, ģimenē, pēc Marijas tēva nāves, rentes mājas pāriet Mārtiņa Valdemāra pārvaldībā. 1835. gadā saimniecisku neveiksmju dēļ vecāki spiesti mājas atstāt un apmetas Sasmakas (tg.Valdemārpils) ciemā.
Viņa vecākiem ir bijuši desmit bērni, tomēr pieaugušo vecumu sasnieguši tikai trīs - Krišjānis, viņa māsa Marija, vēlākā rakstniece Marija Medinska, un brālis - vēlākais vēsturnieks Indriķis.
Brālis Johans Heinrihs Voldemārs (arī Jans Indriķis Valdemārs, 1819-1880) ir rakstvedis Pūņu pagasta tiesā (1837-1839); arhivārs Talsu pilskunga tiesā (1839-1840); Kurzemes rentejas saimniecības nodaļas rakstvedis (1840-1841); Kurzemes valsts īpašumu palātas arhivārs (1841-1843); Kurzemes Galma virstiesas aizbildniecības nodaļas arhivārs (1843-1846); rakstvedis Kurzemes mērniecības komisijā (1846-1847); Kurzemes rentejas kontroles nodaļas rakstvedis, vēlāk - kontroliera palīgs (1848-1850); Kurzemes guberņas valdes arhivāra palīgs (1851); Kurzemes guberņas valdes nodaļas priekšnieka palīgs (1852-1853); Kurzemes guberņas valdes izpildītāja palīgs (1858-1862);
Par viņu sīkāk: A.Birkerts. Indriķis Voldemārs (Valdemārs) - pirmais latviešu tautības vēsturnieks. Ilustrēts Žurnāls, nr. 4 (1927), 127.-132.lpp.
Peņģerote, Ž. Indriķa Voldemāra vēstules. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 2 (1935), 142.-150.lpp.
V.Kvaskova. Johans Heinrihs Voldemārs - stāsts par arhivāru un arhīviem. Latvijas Arhīvi, nr.4 (2007), 82.-138.lpp.
1836: mācījies Sasmakā (tagadējā Valdemārpilī).
1837: mācījies Pūņu muižas skolā.
1838–40: mācījies Lubezeres draudzes skolā.
1840–45: bijis mājskolotājs Sasmakā, pēc tam strādājis par rakstveža palīgu Rundālē, rakstvedi Lielbērstelē.
1847–48: strādājis par rakstvedi Ēdolē.
1848: Ēdolē izveidojis pirmo lauku inteliģences pulciņu "Baltijas jūras izsmelšanas biedrība" (tajā piedalījās arī A. Spāģis, K. Lepevičs u.c.) un pirmo latviešu publisko bibliotēku.
Ar baltijas ģenerālgubernatora A. Suvorova palīdzību 24 gadu vecumā kā brīvskolnieks iestājās Liepājas augstākajā apriņķa skolā.
1854: beidzis Liepājas augstāko apriņķa skolu.
1854–58: studējis kamerālzinātnes (tautsaimniecību) Tērbatas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē.
1856: kopā ar J. Alunānu, K. Baronu organizēja latviešu studentu vakarus. Apzinoties savu piederību pie latviešu tautas, vakaru dalībnieki sāka veidot atmodas laikmeta ideoloģiju.
1859–67: dzīvojis Pēterburgā, bijis Krievijas ZA laikraksta "St. Petersburger Zeitung" redaktora palīgs un ierēdnis Finanšu ministrijā. Ar savu darbību jūrniecības attīstīšanā guvis lielkņaza Konstantīna labvēlību.
1860 un 1861: lielkņaza Konstantīna uzdevumā apceļojis Baltijas jūras piekrasti, iepazinies ar vietējiem apstākļiem un iesniedzis Krievijas valdībai priekšlikumus par kuģniecības attīstīšanu Baltijas jūrā.
1862–65: izdeva, sākotnēji arī cenzēja (līdz 17. nr.) un kopā ar Juri Alunānu un Krišjāni Baronu rediģēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", kurā centās kopt tautas pašapziņu, aicināja zemniekus uz patstāvību saimnieciskajā laukā un izglītībā. Laikraksts kļuva par jaunlatviešu organizācijas centru, apkaroja kārkluvācietību, cīnījās pret gara tumsību.
1864: ar tiešu Valdemāra līdzdalību tika izveidota Ainažu jūrskola.
1864. gada 18. februāris: laulības ar Luīzi fon Rammu.
1867: pēc neveiksmīgas zemju iepirkšanas Novgorodas guberņā latviešu zemniekiem, pastiprinoties policijas uzraudzībai, pārcēlās uz Maskavu, kur sadarbojās ar slavofiliem, bija M. Katkova vadītā laikraksta "Московские ведомости" līdzstrādnieks.
1870–71: laikraksta "Moskauer Deutsche Zeitung" faktiskais redaktors.
1870. gadi: ap sevi pulcināja Maskavas latviešu inteliģenci, rosinot to darboties latviešu kultūras laukā, vākt folkloras materiālus un kopt latviešu valodu.
1873: pēc Valdemāra iniciatīvas tika izveidota Krievijas tirdzniecības veicināšanas biedrība.
1873-91: bijis Krievijas tirdzniecības veicināšanas biedrības sekretārs.
1891: miris Maskavā.
1898: uzstādīts piemineklis Lielajos kapos (tēlnieks A. Folcs).
1997: uzstādīta piemiņas zīme Rīgā, K. Valdemāra un A. Briāna ielas stūrī (tēlnieks G. Panteļejevs).
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Valdemāra Vārdā nosauktā iela Rīgā, jūrasskola un tolaik lielākais ledlauzis.