Krišjānis Ancītis

28.10.1911 – 08.01.1963

Krišjānis Ancītis (1911–1963) – literatūrzinātnieks, valodnieks. Valdemāra Ancīša brālis. Mācījies Aknīstes pamatskolā (1920-24), Subates klasiskajā ģimnāzijā (1924-29). Beidzis LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti, Baltu filololoģijas nodaļu (1934). Strādājis par skolotāju Rīgas komercskolā (1933-38), Rīgas 1. valsts ģimnāzijā (1935-38). 1938 X - 1939 VI bijis latviešu valodas docētājs un studējis slāvu filoloģiju Varšavas universitātē. Strādājis Rakstu un mākslas kamerā (1939-40), Vēstures muzejā (1940-44). 1944. gadā iesaukts vācu armijā. 1945. g. pavasarī saņemts gūstā un līdz 1946 XI bijis ieslodzījumā Uhtā, Komi APSR. Pēc atgriešanās Latvijā strādājis par ārštata materiālu vācēju ZA Valodas un litetartūras institūtā, asistentu Latvijas Valsts universitātē, zinātnisko līdzstrādnieku ZA Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūtā u.c. Mūža nogalē bija zinātniskais līdzstrādnieks ZA Valodas un literatūras institūta Vārdnīcu sektorā. Sarakstījis apceri "A. Pumpura "Lāčplēša" avoti un paraugi" ("Ceļi", 1939, 9), sastādījis lietvārdu reģistru R. Klaustiņa un J. Endzelīna "Latvju tautas daiņām" (12, 1932). 20. gs. 30. gadu presē un rakstu krājumā publicējis rakstus un recenzijas par tautas dziesmu. valodu, metriku, literatūras teoriju un vēsturi, kā arī par etniskiem jautājumiem. Darbs valodniecībā apkopots pēcnāves izdevumā "Aknīstes izloksne" (1977).