Kazimirs Buiņickis

Audzis poļu muižnieka Andreja Buiņicka ģimenē. Kazimira tēvs Andrejs Buiņickis bija grāfu Plāteru zemju nomnieks. 1801. gadā Buiņicka tēvs nopirka Dagdas muižu.

Domājams mācījies Krāslavas misionāru skolā, pēc tam Daugavpils ģimnāzijas tipa jezuītu skolā. 

Buiņickim bijusi pieejama iepriekšējo Dagdas īpašnieku Hilzenu atstātā unikālā bibliotēka, Hilzenu dzimtas arhīvi, ziņu avoti par Osvejas, Asūnes, Dagdas,Bukmuižas un Kaunatas muižām, mākslas un arheoloģijas darbu kolekcija.

Daudz nodarbojies ar pašmācību. Pratis vairākas valodas – latviešu, vācu, krievu, franču, angļu, arī latīņu.

Pēc tēva nāves 23 gadu vecumā kļuvis par Dagdas muižas īpašnieku, kur pavadīja savas dzīves lielāko daļu. Dagdā tapa lielākā daļa viņa darbu, pulcējušies domu un interešu biedri. Bieži devies pie saviem domubiedriem Krāslavā – Ādama un Jāzepa Plāteriem.

1863. gadā zemnieku nemieru laikā Dagdas muižas dzīvojamā māja līdz ar tās bibliotēku un Kazimira Buiņicka darbiem un rokrakstiem gāja bojā ugunsgrēkā. Viens no Buiņicka dēliem komandējis nelielu nemiernieku nodaļu, kas darbojās Poļu Inflantijas teritorijā. Kazimirs Buiņickis bija spiests doties bēgļu gaitās. Divas dienas pirms šiem notikumiem bija mirusi Kazimira Buiņicka sieva Karolīna Sokolovska.

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

Viens no pirmajiem, kas 1818.–1819. gadā aktīvi iestājās par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē un zemnieku stāvokļa uzlabošanu.

1819. gada novembrī notika Daugavpils apriņķa muižnieku sanāksme un tika pieņemts lēmums par šī apriņķa un visas Vitebskas guberņas zemnieku stāvokļa reformas komitejas radīšanu. Šo lēmumu parakstīja Višķu muižas īpašnieks grāfs Mols, Rēzeknes apriņķa maršals K.Buiņickis, četri grāfi Plāteri un vēl apmēram 20 cilvēku. Kazimirs Buiņickis bija galvenais autors ap 100 lappušu plašajam Latgales zemnieku brīvlaišanas noteikumu projektam.

Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja Krāslavas grāfu Ādamu Plāteru, bet galvenā redaktora pienākumus uzticēja Kazimiram Buiņickim.

1820. gada 7. martā Krāslavas baznīcā pēc dzimtbūšanas atcelšanas komisijas apstiprināšanas notika pateicības dievkalpojums, uz kuru bija ieradušies daudzi muižnieki un zemnieki. Dievkalpojumu vadīja Daugavpils dekāns kanoniķis Skibnevskis.

Taču jau iepriekš komisijas darba gaitā sākās pretdarbība iecerētajām reformām, ko vadīja Eversmuižas muižkungs M. Karņickis, reizē ar to arī citi muižnieki mainīja savu nostāju. Dzimtbūšanas atcelšana Daugavpils apriņķī tika atlikta līdz 1861. gadam.

DARBĪBA LITERATŪRĀ UN PUBLICISTIKĀ

Dzejot sācis agrā jaunībā – sacerējis odas.

1841: publicistisks darbs Wędrówka po małych drogach ("Ceļojums pa maziem ceļiem") 2 daļās, kur aprakstītas Latgales visnomaļākās vietas un provinces ieražas. Tajā pausta apsūdzība dzimtbūšanai un muižniecībai, tematiski un pēc autora pozīcijas tuva G. Merķeļa darbam "Latvieši". Izdots Viļņā.
1842: Siostra Gertruda ("Māsa Ģertrūde")
1851: Komedye prozą i wierszem 
1852: publicistisks darbs Nowa wedrowka po malych drogach ("Jauns ceļojums pa maziem ceļiem")
1855: Stara panna ("Vecmeita")
1862: Biórko 
1863: enciklopēdisks apcerējums Inflanty (Widsemme) par latviešu (latgaļu) dzīvi Vidzemē gan pirms krustnešu ienākšanas, gan arī turpmākajā nebrīves stāvoklī izdevumā Encyklopedia Powszechna ("Vispārējā enciklopēdija", 12. sējums).

Buiņicka darbi sarakstīti poļu valodā ar daudziem latviešu, īpaši latgaliešu leksikas, toponīmikas un frazeoloģijas iestarpinājumiem.

Daļa Buiņicka darbu, tai skaitā "Latviešu tautas vēsture" tā arī netika izdoti, jo rokraksti sadega ugunsgrēka laikā 1863. gadā.

Pirmais Latgales periodiskais izdevums Rubon

1842–1849: sastādījis, rediģējis un izdevis almanahu Rubon (latviešu valodā: "Daugava", 1–10, drukāts Viļņā). Astoņu gadu laikā iznāca desmit apjomīgi sējumi 2800 lappušu kopapjomā. Pirmais literāri zinātniskais periodiskais izdevums Latgalē galvenokārt bija veltīts Latgales kultūrvēstures izpētei, taču tajā publicēta arī daiļliteratūra, pārsvarā šai teritorijā dzīvojušo muižnieku sacerējumi. Žurnālam bija trīs patstāvīgas nodaļas: "Svarīgākie raksti" (apceres par Latgales vēsturi un kultūru), "Literatūra" un "Praktiskās lietas". Iespiests Viļņā, almanahs tika izplatīts Latgalē, Lietuvā, Polijā un Baltkrievijā.

Visos almanaha sējumos turpinājumos iespiests Buiņicka romāns Pamiętniki księdza Jordana ("Priestera Jordana atmiņas", atsevišķā grāmatā 2 sējumos Viļņā 1852. gadā). Tajā aptvertas norises Latgalē 17. gs., stāstīts par dabu, vēsturi, iedzīvotājiem, tradīcijām, ticību, cīņām ar zviedriem. Šis darbs lielā mērā ietekmējis O. Rupaiņa romānu "Baltie tēvi".

IESTUDĒJUMI

1860: Dagdā ar labiem panākumiem izrādīta Buiņicka vēsturiskā drāma "Tadeušs Kostjuško Šveicē", kas pauž poļu tautas atbrīvošanās alkas no Krievijas impērijas.

RECEPCIJA

Kazimirs Buiņickis Latvijā tikpat kā nav pazīstams, jo viņa darbi iznāca poļu valodā un īsi pirms drukas aizlieguma iestāšanās Latgalē, kad grāmatas ar latīņu druku nedrīkstēja izplatīt. Gan poļu sacelšanās laikā, gan Pirmā pasaules kara gados muižu bibliotēkas, kur glabājās K. Buiņicka darbi, tika iznīcinātas. Aglonas klostera bibliotēkas lielāko daļu (arī Buiņicka grāmatas) pēckara padomju okupācijas laikā sadedzināja lokomotīves krāsnīs Aglonas stacijā.

Atjaunotajā Latvijā Kazimira Buiņicka personībai un radošajai darbībai plašāk pievērsies profesors Pēteris Zeile.

Latgales kultūras centra izdevniecība 2003. gadā latviešu valodā izdevusi kultūrvēsturisko romānu "Priestera Jordana atmiņas", 2007. gadā – darbu "Klejojumi pa maziem ceļiem" (no poļu valodas tulkojis Rišards Labanovskis).

KAZIMIRS BUIŅICKIS PAR DZIMTBŪŠANU

"Mums, vairākiem muižu īpašniekiem, radās nodoms atbrīvot zemniekus no dzimtbūšanas pēc tāda paša emancipācijas parauga, kāds tika ieviests Baltijas guberņās. Ātri vien šim priekšlikumam pievienojās vēl pāri par desmit muižnieku ar grāfu Juzefu Borgu priekšgalā, tiesa, vēlāk viņš un daži citi diemžēl atsauca savu līdzdalību. Sanāksmē parakstījām aktu, kas pilnvaroja maršalu [apriņķa muižniecības vecākais] Staņislavu Molu, izmantojot kņaza-vietvalža starpniecību, iesniegt mūsu lēmumu Viņa Majestātei caram. Monarhu tas iepriecināja tik ļoti, ka viņš apbalvoja maršalu ar Svētās Annas ordeņa 2. šķiru un lika, lai muižniecība no sava vidus ievēl komiteju, kas rediģētu zemnieku brīvlaišanas likumu. Tas notika bez kavēšanās. Par komitejas priekšsēdētāju ievēlēja grāfu Ādamu Plāteru, es uzņēmos galvenā redaktora pienākumus."

PAR GRĀMATU "PRIESTERA JORDANA ATMIŅAS. INFLANTIJAS AINA XVII GADSIMTĀ"

"Viņš ir polis, kas visu mūžu dzīvojis Latgalē, mīl arī savu mazo dzimteni – Latgali jeb Inflantiju, smagi izjūt tajā valdošo sociālo netaisnību. Viņš ir katolis, kam dziļi rūp jautājums par to, kā risinājusies kristianizācija viņa dzimtajā pusē. [..] Sava darba nozīmi tīri labi apzinās arī pats autors: neviens man neatņems to godu būt pirmajam mazpazīstamās, bet tik dāsni ar pievilcību apveltītās, kādreiz par hercogisti dēvētās provinces pagātnes atainotājam."

"Rakstnieka plašās zināšanas vēsturē, vietējās muižniecības ciltskoku, radurakstu un veikto varoņdarbu pārzināšana, vietējās garīdzniecības pārstāvju personiska pazīšana, dažādu Latgales apvidu un apdzīvotu vietu – Rēzeknes, Ludzas, Viļakas, kuras apkārtnē bija milzīgi meži, Volkenberga jeb Mākoņkalna, kur bija poļu ieroču noliktavas, Feimaņu, Bukmuižas, Dagdas, Līksnas, Koknetes, kur senā pilī bija apmeties Zviedrijas karalis, pazīšana līdz pat topoloģiskām precizitātēm, valodu zināšanas deva iespēju uzrakstīt darbu, kas veido plašu 17. gadsimta Latgales panorāmu. Ticami un pārliecinoši tēlotas dažādu tautību un dažādu šķiru cilvēku attiecības, kungu un zemnieku, žīdu un čigānu dzīve un ieražas. Mūsdienu lasītājam, kas maz pārzina šo laikmetu un dzīves apstākļus, šis darbs var būt vērtīgs ieguvums."

Ilona Salceviča. Ceļojumā aiz trijiem gadsimtiem. Latvijas Vēstnesis, 30.10.2003., Nr. 152.

author
cultural historian
historian
public employee
publicist
publisher
researcher

Kazimierz Bujnicki

Krāslava
Precīzu ziņu par skolas gaitām trūkst. Domājams, mācījies Krāslavas misionāru skolā.

Daugavpils
Pēc tam mācījies Daugavpils Jezuītu skolā.

Rēzekne
Pildījis muižnieku vecākā (maršala) pienākumus Rēzeknes, vēlāk – Daugavpils apriņķī. Dienesta pienākumus pildīdams, viņš izbraukāja plašus Latgales apvidus, iepazīdamies ar muižu un zemnieku stāvokli, baznīcu un draudžu darbību, lauku skolām un sabiedriskās dzīves norisēm.

25.11.1822–1836
Rēzekne
No 1822. gada 25. novembra Kazimirs Buiņickis bija Rēzeknes apriņķa skolu pārraugs. Viņš 1826. gadā atvēra arī pirmo tautskolu Rēzeknē – Rēzeknes draudzes skolu.Apriņķa skolu goda pārraugs līdz aptuveni 1836. gadam, kad pēdējā palikusī apriņķa skola – Rēzeknes apriņķa draudzes skola – tiek slēgta.

1835
1835. gadā Kazimiru Buiņicki ievēlēja par guberņas miertiesas priekšsēdētāju.

1842–1849
Almanahs "Rubon"
Pirmā periodiskā izdevuma Latgalē – almanaha Rubon ("Daugava") izdevējs, redaktors un finansētājs.

Ciskods [o]
Sakstagala pagasta Ciskādos, Kungu kapos, uz Dagdas muižnieka un rakstnieka Kazimira Buiņicka un viņa piederīgo kapavietas uzstādīta piemiņas plāksne.

29.09.2013
Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca
Kazimira Buiņicka 225. dzimšanas dienā Dagdas Vissvētās Trīsvienības katoļu baznīcā notika piemiņas plāksnes Kazimiram Buiņickim atklāšana.Piemiņas iemūžināšanas iniciatore bija Polijas Republikas vēstniecība Rīgā, finansiālo atbalstu plāksnes izgatavošanai sniedza Polijas Republikas Kultūras un Nacionālā mantojuma ministrijas Nacionālā mantojuma departaments.

1801–1863
Dagdas muiža
1801. gadā Kazimira Buiņicka tēvs Andrejs Buiņickis nopirka Dagdas muižu. Ar pārtraukumiem Kazimirs Buiņickis šeit dzīvojis līdz 1863. gadam.Zemnieki poļu sacelšanās laikā 1863. gadā nodedzināja Dagdas muižas dzīvojamo māju ar unikālo bibliotēku, arhīvu, bagātu mākslas un arheoloģijas darbu kolekciju. Kazimira Buiņicka darbi, rokraksti, kuri atradās šajā ēkā, gāja bojā ugunsgrēkā. Kazimirs Buiņickis bija spiests doties bēgļu gaitās.

04.1963–07.1878
Lukna
No 1863. gada aprīļa līdz savai nāvei Buiņickis dzīvoja savas mirušās sievas Karolīnas Sokolovskas pūra īpašumā Rēzeknes apriņķa Ciskādu draudzes Luknā.

1855
Viļņa
Kopš 1855. gada Kazimirs Buiņickis bija Viļņas arheoloģijas komisijas loceklis. Turienes senatnes muzejam viņš dāvināja senlietu kolekciju.

Ciskods [o]
Pretrunīgas versijas par īsteno apbedījuma vietu. Kazimirs Buiņickis apbedīts vai nu zem Dagdas Vissvētās Romas katoļu baznīcas pazemes velvēm, vai arī Rēzeknes novada Sakstagala pagasta Ciskādos, kur dzīvoja Dagdas muižnieka sievas vecāki.