"Pagājušā gadusimta 60. gados darbojās vēl arī lirisks dzejnieks Kaspars Daugulis (1843—1903). Viņa dzejai, gan oriģinālai, gan atdzejotai, skumji domīgs raksturs. Tieša sakara ar atmodas laika centieniem Dauguļa ne visai daudzajiem dzejoļiem (kas visvairāk sastopami Mājas Viesī un Pēterburgas Avīzēs) nav."
Ērmanis, Pēteris. Citi sešdesmito gadu stāstnieki un dzejnieki. Latviešu literatūras vēsture. II. Rīga: "Literātūra", 1935. 231. lpp.
"Jau agri jaunībā viņam tuvu pie sirds stāvēja tautas brāļu neapskaužamais liktenis, it īpaši tā laika gara tumsība un sabiedrības trūkums. Apbalvots labām gara dāvanām un siltu tautieša sirdi, tas ar dedzību ķērās pēc iespējas izplatīt gara gaismu un biedrošanās garu. No šiem centieniem skubināts viņš pamudināja citus un pats visai nodevās vairākbalsīgas dziedāšanas veicināšanai. Dauguls neaprobežojās ar darbību tikai tuvākās apkārtnes labā, bet vēlējās kaut ko darīt par labu visai tautai. Viņš pēc iespējas dzīvi piedalījās pie tā laika latviešu laikrakstiem: pie vecām "Pēterburgas Avīzēm", "Ceļa Biedra" un "Viesa", ievietodams tajos dažāda satura rakstus, bet sevišķi kuplinādams dzejas nodaļu. It sevišķi viņš piedalījās pie vecajas "Pēterburgas Avīžu" dzejas nodaļas, kur arī tika nodrukāta lielākā viņa dzejoļu daļa. Viņa dzeja ir liriska ar stipru pesimistisku nokrāsu, bet lasās ar interesi, jo viela tai ir ņemta taisni iz dzīves un ietērpta sevišķi patīkamā, tīrā valodā. Daži viņa dzejoļi ir ievietoti Kaudzītes "Dzejnieka labdienās" un Zvārguļa "Dzejas pūrā"."
Anonīms. Kaspars Dauguls. Latviešu Avīzes, Nr. 13 (14.02.1903), 2. lpp.
"Vēl dzīvi atceros šo kuplūsaino vīru, kad tas ieradās uz sadziedāšanu Raganskolā un pie vecā "Jūča" draudzes skolā [..]. Kaspara Dauguļa cieņu manās acīs lielā mērā pacēla arī tas apstāklis, ka 1881. gadā savā ceļojumā caur Vidzemi pie Dauguļa Alkšņos esot apmetušies brāļi Kaudzīši. Bez tam dziesminieka "švāģeris" bija "Tēva draugu", "Ozolkalniešu mācītāja" u. c. stāstu un lugu rakstnieks Vīkšņa – Kārlis Kalniņš (miris 1919.) – ar to kuplo bārdu."
Melnalksnis, Augusts. Par dažiem aizgājušiem. Atmiņas. Latvis, Nr. 2389., 06.10.1929., 7. lpp.