Kaspars Biezbārdis

BIEZBĀRDIS Kaspars Ernests (arī Kaspars Bezbārdis; 1806.8.XII Pavasara, vēlākā Slokas pag. Biezbāržos - 1886.12.IX Maskavā, Krievijā, turpat apbed.) - publicists, valodnieks.
Dz. saimnieka un tirgotāja ģim. Māc. Rīgā elementārsk. un pie privātskolotāja, tad mācītāja P. Venta sk. Salaspilī (1818-20), ģimn. Rīgā (1820-23). Beidzis Tērbatas univ. pedagoģiski filol. semināru (1826),
bijis privātskolotājs Rīgā, tad brīvklausītājs Tērbatas univ. Filozofijas fak. (1832). 1833-53 dzīv. Vilandē, Igaunijā, bijis apr. sk. skolotājs un skolu inspektors. 1842 ar apcerēm vācu val. par Vilandes pils. vēsturi un Lielupes lejteces senajiem iedzīvotājiem aizsākās B. publicistiskā darbība.
50. gados Tērbatas vācu žurn. "Das Inland" iespiesti B. raksti par veļu laiku Vilandē, par ig. teikām, par Somiju, valodniecības jautājumiem. 1854 B. atgriezies Rīgā, iesaistījies latv. sab. dzīvē: 1861 kopā ar J. Caunīti un B. Dīriķi izstrād. Rīgas Latv. b-bas statūtus (bijis paredzēts par pr-ku), public. rakstus laikr. "Mājas Viesis" (no 1860) un "Pēterburgas Avīzes", kuros paudis jaunlatv. ideoloģiju, aizstāvējis latv. nac. kultūras tiesības. Būdams viens no sava laika izglītotākajiem latviešiem (Tērbatas univ. klausījies lekcijas grieķu un romiešu lit., ekonomikā, dabas zinātnēs, filoz., matemātikā), pirmais latv. val. rakstījis par filoz. problēmām -
apvienojot sensuālismu un racionālismu, skaidrojis pas. un dabas esamību, iepazīstinājis ar I. Kanta un F. Hēgeļa uzskatiem. Rakstā "Ko var dvēsele atzīt? Kas ir tai spējams?" ("Pēterburgas Avīzes" 1862) aizstāvējis pas. izzināmību un mudinājis uz prāta izkopšanu. Rakstos "Kas zemniekam jāzina" un "Līventāla kungam" ("Pēterburgas Avīzes" 1862) uzsvēris, ka latv. zemnieks ir pilntiesīgs cilv. un viņam jāzina tas pats, kas ikvienam cilvēkam. B. piedalījies zemnieku sūdzību rakstīšanā un sast. latv. inteliģences adresi ķeizaram, resp. kritizējis tautas dzīves apstākļus Baltijā, par ko 1863 tika izsūtīts uz Kalugas gub. Borovskas pils., vēlāk varējis pārcelties uz Kļinu Maskavas tuvumā. Izsūtījumā B. sar. brošūras vācu val., kuras izd. Baucenē, Vācijā: "Zustande und Eigentumlichkeiten in den Baltischen Provinzen Russlands" ("Krievijas Baltijas provinču stāvoklis un īpatnības", 1865), "Der Sprach- und Bildungskampf in den Baltischen Provinzen Russlands" ("Valodas un izglītības cīņa Krievijas Baltijas provincēs", 1865, tulk. latv. valodā public. laikr. "Dzimtenes Vēstnesis" 1910), "Meditationen zur Forderung der Eintracht zwischen Russen und Deutschen in den Baltischen Provinzen Russlands" ("Pārdomas par aicinājumu uz vienprātību starp krieviem un vāciešiem Krievijas Baltijas provincēs", 1866). Brošūrās atsegta latviešu un igauņu beztiesība, raksturots ekonom., sociālais un kult. stāvoklis, kritizētas vācu muižn. privilēģijas, prasītas ekonom. reformas, latv. zemnieku privātīpašuma tiesības uz zemi, brīva kapit. sistēmas attīstība, latv. kult., īpaši lit., atbrīvošana no vācu mācītāju aizbildniecības, taču pārspīlēta latv. etniskā radniecība ar slāviem un latv. nac. kult. saistība ar kr. kult. attīstības procesu. Rakstā
"Ein Wort uber das alte lettische Volkslied" ("Kāds vārds par veco latviešu tautasdziesmu"; laikr. "Slavisches Zentralblatt" 1865) kritizēti baltvācu folkloristi, arī mācītājs G. F. Bitners, kas, publicējot latv. tdz., atmetis
tās, kurās apdziedāta latv. sūrā dzīve, izteikts naids pret apspiedējiem.
Pēc atgriešanās Rīgā 1866 B. strād. par vācu val. skolotāju Rīgas pareizticīgo garīgajā seminārā, vēlāk par latv. val. skolotāju Aleksandra ģimn., piedalījies Rīgas Latv. b-bas dibināšanā (bijis tās goda biedrs), public. grām. "Mūsu valoda un viņas rakstība" (1869), pārtulk. Tacita aprakstu "Germanija un Svevija" un F. Šillera dzejoli "Pulksteņa dziesma" (abi 1869). Nedēļu pēc 1. Visp. latv. dziesmu svētkiem B. public. rakstu "Mūsu tautas dziesma" ("Mājas Viesis", 1873, 7.VII), kurā izteicis nozīmīgas
tēzes par latv. tdz. būtību un licis pamatus latv. folkloristikai. Sast. māc. grām. "Ģeometrija" (1874). Kopā ar K. Stālberģi izd. un rediģējis nedēļas laikr. "Pasaule un Daba" (1875-76), kurā public. savas apc. par
dažādiem eksakto zin. jaut., pievērsies gara dzīves problēmām (piem., rakstā
"Materiālisms un spirituālisms", 1875). Atsevišķos izgl. un val. jaut., nostājā pret Rīgas Latv. b-bu un B. Dīriķi izpaudās B. konservatīvisma tendences, pretrunas ar 50. un 60. gados paša paustajiem uzskatiem. Mūža pēdējos gadus (no 1884) pavadījis pie dēla Maskavā.
B. - tipisks racionālisma pārstāvis, ar saviem rakstiem bagātinājis latv. zināšanas, paplašinājis latv. zin. terminoloģiju, sekmējis latv. ortogrāfijas reformēšanu (prasījis gotisko rakstu aizstāt ar t.s. latīņu burtiem jeb antīkvu, atmest līdzskaņu dubultošanu un h kā patskaņu pagarinājuma līdzekli).
L. Laube I. Kaspars Biezbārdis // Rota, 1885, 4-5; Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. R., 1893; Brīvzemnieks F. Raksti. R., 1909. 1. sēj., 2. d., 88.-95. lpp.; Birkerts A. Kaspars Biezbārdis un latviešu izglītības kustība // Latviešu izglītības biedrības gadagrāmata. R., 1911. 3. sēj.; Kaudzīte M. Atmiņas no "tautiskā laikmeta"..
Cēsis - R., 1924. 2. sēj., 256.-258. lpp. Bandrevičs A. Notikumi dzimtenē latviešu atmošanās laikā. R., 1925 ; Reimanis Ā. Vai K. Biezbārdis ir vispadevīgās 1863. gadā ķeizaram Aleksandram II pasniegtās latviešu adreses autors? // IMM, 1937, 3; Bērziņa V. Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā. R., 1983. 29.-30., 51.-55. lpp.; Sočņevs M., Jansons-Saiva A. Kaspars Biezbārdis sabiedriskās domas un kultūras vēsturē. R., 1986. [lit.]
B. Gudriķe

1850. gados: Raksti par raksti par veļu laiku Vilandē, par igauņu teikām, par Somiju, par valodniecības jautājumiem – publicēti Tērbatas vācu laikrakstā "Das Inland".

linguist
publicist

Ernests, Bezbārdis

–1826
mācījies seminārāTērbatas universitātē klausījies lekcijas grieķu un romiešu literatūrā, ekonomikā, dabas zinātnēs, filozofijā, matemātikā.beidzis Tērbatas universitātes pedagoģiski filoloģisko semināru

1814–1818
mācījiesmācījies Rīgā elementārskolā un pie privātskolotāja

1818–1820
mācījiesmācījies mācītāja P.Venta skolā Salaspilī

1820–1823
mācījiesmācījies ģimnāzijā Rīgā

1832
citi izglītības veidibrīvklausītājs Tērbatas universitātes Filozofijas fakultātē

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Strādājis par latviešu valodas skolotāju Aleksandra ģimnāzijā.

Maskava